Trīsvienīgā Dieva misijas brīnums
Sludināšanas uzdevums ir neierobežots, tas ir universāls. Taču tas nesatur nekādas kristiešu pretenzijas uz absolūtismu. Tas, no vienas puses, pamatojas Dieva beigu tiesas universalitātē un, no otras puses, faktā, ka Dieva Dēls upurējis Sevi pie krusta visas pasaules, katra cilvēka labā.
Šajā vietā uzmanība jāpievērš vēl kādai svarīgai atšķirībai: misijai šādā izpratnē, izpratnē, ko virza Dieva Vārds, nav nekāda sakara vai līdzības ar propagandu vai aģitāciju — tā ir izraudzīšana un sūtība, ko veic pats Dievs. Propaganda ir mēģinājums kādu pārliecību iedvest vai arī uzspiest citiem. Atgādināsim lozungus vai skandētus saukļus. To reklāmu mērķis, kurām mēs diendienā esam pakļauti, ir sekmēt piedāvāto preču noietu, un šo mērķi mēģina sasniegt, modinot vajadzības. Propagandas un reklāmas iznākums izmērāms ar skaitļiem, kas raksturo ļaužu pieplūdumu vai preču noietu.
Ir zīmīgi, ka skaitļiem nav nekādas lomas Dieva vārda izplatīšanā, tāpēc ka Dievs ir izredzējis ticīgo skaitli pirms pasaules radīšanas (Ef.1:4; Atkl.14:3). Vēstījumā par pirmajiem Lieldienu svētkiem ir gan lasāms pārsteidzošais fakts: “Kas viņa vārdus uzņēma, tos kristīja, un tanī dienā tiem pievienojās ap trīs tūkstoši dvēseļu..” (Ap.d.2:41)
Taču, lasot tālāk vēstījumu par apustuļu darbiem, 17. nodaļā uzzinām, ka apustuļa Pāvila sprediķa panākumi Atēnu areiopagā un viņa diskusijām ar tālaika filozofu skolu pārstāvjiem stoiķiem un epikūriešiem skaitliskā izteiksmē ir bijuši visai niecīgi: “Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: “Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim.” Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus. Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieva, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem. (Ap.d.17:32-34) Statistika rāda, ka apustuļu darbības laikā stāsts par agrīno kristīgo misiju nekādā ziņā nav stāsts par panākumiem, tas vairāk ir stāsts par vajāšanām, un to ir paredzējis pats Kungs, par to runādams ar Saviem mācekļiem (Mt.10:16). Vajāšanas un izsūtīšanas ir allaž sekmējušas Evaņģēlija izplatīšanos. Vieni paši jau pirmie apustuļi pēc Lieldienām būtu bīdamies palikuši aiz aizslēgtām durvīm (Jņ.20:19).
Tas, ka no šiem mazajiem aizsākumiem ticība uz Jēzu Kristu kā pasaules Pestītāju ir izplatījusies visā pasaulē, ka tā ar visu vājumu un vajāšanām ir saglabājusies un pastāv, — tas nav cilvēku panākums, bet gan vienīgi sūtības, tātad Trīsvienīgā Dieva misijas brīnums.
Līdzīgās e-publikācijas