Dienas atspirgšana

Galda kopība ir svētki. Tā ir darbdienas vidū un vienmēr no jauna atgādina par Dieva atpūtu pēc Viņa darba, par sabatu, kas nedēļai un tās pūlēm dāvā jēgu un ir tās mērķis.

Mūsu dzīve nav tikai pūles un darbs, bet arī atspirgšana un prieks par Dieva labestību. Mēs strādājam, bet Dievs mūs baro un uztur. Tas ir iemesls svinībām.

Cilvēkam sava maize nav jāēd vienīgi ar rūpēm (Ps.127:2), bet “ēd savu maizi ar prieku” (Sal.māc.9:7), “es slavēju prieku, jo cilvēkam nav nekā labāka zem saules kā vien ēst un dzert, un priecāties” (Sal.māc.8:15); bet, protams, “kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības?” (Sal.māc.2:25).

Raksti vēsta par septiņdesmit Israēla vecajiem, kas kopā ar Mozu un Āronu uzkāpa Sinaja kalnā – “tie redzēja Dievu, ēda un dzēra” (2.Moz.24:11). Dievam nepatīk mūsu nesvinīgā ēšana, kad ēdam maizi ar nopūtām, tēlotā aizņemtībā vai ar kaunu.

Ar ikdienas maltīti Viņš mūs aicina priecāties, ielūdz uz svinībām darbdienas vidū.