Grēknožēla un atgriešanās

Kad Mārtiņš Luters (pēdējo 500 gadu lielākais sprediķotājs un baznīcas reformators) aicināja Kristus baznīcu atgriezties pie Dieva vārda, šī reforma sākās ar to, ka viņš pie baznīcas durvīm pienagloja 95 tēzes.

Pirmajā no šīm tēzēm teikts:

“Kad mūsu Kungs un Skolotājs Jēzus Kristus teica: atgriezieties no grēkiem, – ar to Viņš ir pateicis, ka visa ticīgā dzīve ir pastāvīga un nemitīga atgriešanās.”

Bieži vien mēs domājam, ka grēknožēla un atgriešanās ir kas tāds, ko mēs darām, kad esam izdarījuši kādu nopietnu grēku, vai arī – ka mēs nožēlojam grēkus un atgriežamies tikai vienreiz mūžā, – kad kļūstam par kristiešiem. Tikai nedaudzi uz atgriešanos raugās tā, kā to māca Dieva vārds, – kristietis visu mūžu dzīvo, ik dienas atgriežoties no grēkiem, un tas mums ir tikpat nepieciešami kā ēšana vai elpošana. Burtiski tulkojot no grieķu valodas, kurā sarakstīta Jaunā Derība, Jēzus vārdi Mk.1:15 nozīmē pastāvīgu un nemitīgu atgriešanos, proti, – visu mūžu.