Žēlsirdīgie

“Svētlaimīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.” [Mt.5:7]

Šie ļaudis bez mantas, šie dīvaiņi pasaulē, šie vājie cilvēki, grēcinieki, Jēzus sekotāji savā dzīvē ar Viņu ir atteikušies no sava pašu goda, jo viņi ir līdzjūtīgi.

Viņi uzņemas uz sevi svešinieku vajadzības, pazemojumus un grēkus tā, it kā viņiem būtu par maz ar pašu vajadzībām un trūkumu. Viņus vada neatvairāma mīlestība pret nievātajiem, slimajiem, nožēlojamiem, pazemotajiem, apspiestajiem, pret tiem, kas cieš netaisnību, pret atstumtajiem, un pret visiem, ko spīdzina raizes.

Viņi dodas laukā un meklē grēka un vainas slazdos ierautos. Viņu līdzjūtībai neviens posts nav pārāk liels un neviens grēks pārāk šausminošs. Bez uztraukumiem par kaunu kurā viņi tādējādi paši iedzīvotos, viņus var ieraudzīt saejamies ar muitniekiem un grēciniekiem.

Viņi atsakās no visnenovērtējamākā cilvēku dzīves dārguma – personīgās cieņas un reputācijas – lai tikai varētu būt žēlsirdīgi. Jo vienīgā cieņa un gods, ko viņi pazīst, ir viņu Kunga žēlastība, kuram viņi ir parādā savas dzīves.