Dievs mūsu labā ir darījis tik daudz un atklājis tik daudz

Majestātiskā Sinaja balss neteica tikai: “Es esmu Tas Kungs ” bet sacīja arī: “Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.” Ko šie vārdi nozīmē? Te mēs nonākam pie patiesi svētīgiem apstākļiem, kādos dots pirmais bauslis un pārējie baušļi, kam piemīt satriecošs spēks, svars un nozīme.

Vispirms raudzīsim, ko šie vārdi – “Es esmu tavs Dievs” – nozīmēja Israēlam.

“Es esmu tas Dievs, kas ir slēdzis ar tevi derību, ka būšu tavs Tēvs un Dievs, un tu būsi Mana tauta (1.Moz.17:7). Es esmu Dievs. kas tev, Israēlam, esmu pazīstams un pielūdzams. Citas tautas un cilvēki virs zemes dzīvo pagānisma tumsā, tie iet pie mēmajiem koka un akmens elkiem un neko nezina par visas pasaules dižo Radītāju, tāpēc tu, Israēl, esi apžēlots ar debesu gaismu, ar patieso, mūžīgo Dieva atziņu un pazīšanu, tu esi apžēlots ar lielām un brīnišķīgām dzīvā Dieva atklāsmēm un neskaitāmām labdarībām.

Jā, Es esmu tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama. Israēl, neaizmirsti, ko labu Es esmu tev darījis, un atzīsti savu pienākumu, ka tev Mani ir jābīstas, jāmīl un uz Mani jāpaļaujas, jo Es esmu Tas, kas tevis dēļ mocīja visu Ēģiptes zemi – Es esmu Tas, kas tevis dēļ nogalināja visus Ēģiptes pirmdzimtos dēlus, sākot no valdnieka līdz pat cietumā ieslodzītā pirmdzimtajam. Es esmu Tas, kas pavēlēja jūrai atkāpties un atbrīvot tev ceļu, bet pēc tam Es noslīcināju visus tavus ienaidniekus!

Es esmu Tas, kas ir izglābis tevi no posta un nelaimes, kas skanēja līdz pat debesīm un tā apliecināja Manu varenību pār taviem apspiedējiem, lai tu mācītos Mani bīties. Es apliecināju pret tevi Savu mīlestību, lai tev būtu iemesls Mani mīlēt un Manus baušļus likt sev pie sirds, ko Es tev šodien pavēlu.” To varenais Dievs saka Israēlam.

Mums jāsaprot, kā tas attiecas uz mums. Tās visas un vēl brīnišķīgākas lietas Dievs ir sacījis arī mums. “Jeb vai Dievs tikai jūdu, ne arī pagānu Dievs? Protams, arī pagānu!” saka apustulis (Rom.3:29). Tas Kungs Saviem ticīgajiem saka: “Es esmu tavs Dievs, jo tu Mani atzīsti un pazīsti ar daudz dziļāku atziņu nekā tauta Sinajā, jo tu zini visu, ko Es virs zemes esmu darījis – ko esmu darījis pie Israēla, ko esmu darījis pie pagānu tautām un ko esmu darījis pie tevis – un galu galā, ko esmu darījis, sūtot Savu Dēlu un sūtot Savu lielo evaņģēlistu pulku, kas atnesis tev Manu vārdu , ko esmu darījis ar Savu asinsliecinieku jeb martīru godājamo pulku, kas ar asinīm ir apzīmogojuši tavas ticības dievišķību, un tāpat līdz ar visu citu, ko Es esmu darījis un ik dienas daru ar Savu Svēto Garu cilvēku dvēselēs.”

Ja vien mēs nebūtu tik miegaini un akli, tam visam vajadzētu mums likt godbijībā nodrebēt, proti, Dievs mūsu labā ir darījis tik daudz un atklājis tik daudz, taču mēs joprojām esam ka nedzīvi, miegaini, vēsi un bezdievīgi, ka mēs tūkstoškārt būtu pelnījuši nokļūt elle, ja vien Dievs rīkotos pēc mūsu nopelniem. Lai Dievs dod, ka katrs, kam ir kaut niecīga garīgas dzīvības un saprāta dzirksts, to nopietni apdomā un sev vaicā – kā man pienākas mīlēt, bīties, klausīt Dievu un kā uz Viņu paļauties! Jo, ja tas turpinās, tas draud ar nopietnām briesmām cilvēkam, kas snauž un neņem vērā Dievu un visu, ko Viņš grib un dara!