Kā stāties pretī sātanam, kad tas nāk eņģeļa izskatā

“Šis mudinājums nenāk no Tā, kas jūs aicina.” [Gal.5:8]

Šis ir brīnišķīgs mierinājums un mācība, ar kuras palīdzību Pāvils māca, kā padarīt nespēcīgus aplamos pamudinājumus, ar kuriem cilvēkus ir maldinājuši maldu mācītāji. Viltus apustuli bija tādi vīri, kuri — attiecībā, uz ārējo izskatu — šķita daudz pārāki par Pāvilu kā mācībā, tā arī dievbijīgā dzīvē. Kad galatieši, šo skolotāju spožā izskata pievilti, klausījās viņu balsīs, tiem šķita, it kā dzirdētu pašu Kristu, tādēļ arī ļaudis sprieda, ka viņu pamudinājums nāk no Kristus. Turpretī Pāvils norāda, ka — lai gan viņš to dara diezgan neskaidrā un atturīgā veidā — šī mācība un pamudinājums nenāk no Kristus, kas viņus aicinājis žēlastībā, bet no velna. Tā apustulis daudziem izņem no sirdīm šo viltus pamudinājumu.

Šis mierinājums attiecas arī uz visiem noskumušajiem, kuriem pārbaudījumu laikā ir radies nepareizs uzskats par Kristu. Velns pārsteidzoši labi prot pārliecināt un spēj pat pašu sīkāko, gandrīz smieklīgo grēku iztēlot tik lielu, ka cilvēks domā: šis tiešām ir ļoti negants pārkāpums, kas pelnījis mūžīgu sodu. Šādā brīdī pārbaudījuma piemeklētā cilvēka sirdi varam mierināt tā, kā Pāvils šeit mierina galatiešus, sacīdams, ka šāda doma jeb pamudinājums nav nācis no Kristus, jo tas vēršas pret Evaņģēlija Vārdu, kas attēlo Kristu nevis kā apsūdzētāju, dzinēju, bargu soģi, bet kā lēnprātīgu, no sirds pazemīgu, žēlsirdīgu Pestītāju un Mierinātāju.

Tādēļ mums jāmācās, kā stāties pretī sātanam, kad tas nāk eņģeļa izskatā.