Par pagānu apustuli

“Bet turpretim, redzēdami, ka man ir uzticēta evaņģēlija sludināšana neapgraizītajiem, tāpat kā Pēterim apgraizītajiem.” [Gal.2:7]

Šī ir spēcīga atbilde viltus apustuļiem. Pāvils darbojas ar šo pašu jautājumu par autoritāti. Viņš ar savu runas prasmi izmanto to pašu īsto apustuļu cildinājumu, ar kādu viltus apustuļi ir vērsušies pret viņu. Viltus apustuļi — Pāvils saka — atsaucas uz lielo apustuļu autoritāti, pamatodami ar to savus iebildumus pret mani, bet es atsaucos uz to pašu, pamatodams savu lietu un nostādamies pret viņiem. Apustuļi ir manā pusē.

Redzēdami, ka Evaņģēlijs ir uzticēts neapgraizītajiem, tāpat arī, redzēdami žēlastību, kas man ir dota, apustuļi sniedza man un Barnabam labo roku un kļuva vienprātīgi ar mums, atzina manu amatu un pateicās Dievam par žēlastību, kas man ir dota.

Kādēļ tad šeit viņš sauc sevi tikai par pagānu apustuli, bet Pēteri un citus apustuļus — par apgraizīto apustuļiem?

Pāvils ievēro to, ka pārējie apustuļi arvien ir palikuši Jūdejā un Jeruzalemē, līdz Dievs tos aicinājis uz kādu citu vietu.

Savukārt Pāvils, kā rakstīts Ap.d.13:2, ar īpašu aicinājumu tika izraudzīts par pagānu apustuli un, aicināts projām no jūdu zemes apceļoja pagānu zemes.

Pāvils, nonācis kādā pilsētā, mēdza doties uz jūdu sinagogu un, ja bija tāda iespēja, vispirms nesa prieka vesti tieši viņiem — kā Valstības bērniem, sludinādams, ka apsolījumi, kurus jūdi saņēmuši no tēviem, Kristū ir piepildījušies. Kad jūdi to negribēja dzirdēt, Pāvils gāja pie pagāniem.

Tā nu Pāvils ir sūtīts galvenokārt pie pagāniem. Tomēr, tā kā viņš bija ikviena parādnieks [Rom.1:14] un visiem kļuva viss [1.Kor.9:22], šis apustulis izmantoja katru iespēju iet jūdu sinagogās, kur ne tikai jūdi, bet arī pagāni dzirdēja viņa sludināto Evaņģēliju par Kristu.

Pāvils sauc pagānus par neapgraizītajiem, bet jūdus — par apgraizītajiem.