Ejot pie Svētā Vakarēdiena galda

Vai tev šķiet, ka Viņa asinis nav pietiekamas tavu grēku dzēšanai? Lai cik tavi grēki būtu lieli un smagi, bet, ja salīdzina tos ar Kristus, Dieva Dēla asinīm, tie šķiet pavisam sīki un viegli, jā, kā Mārtiņš Luters saka:

“tās ir kā mazas dzirkstelītes pret lielu okeānu.”

Vai tiešām tu domā, ka Viņa asinis ir izlietas tikai par noteiktiem grēkiem, bet tev vēl ir citi grēki, par kuriem tās nav izlietas? Mosties un nāc pie prāta: Kristus neziedoja Savas asinis tikai par atsevišķiem grēkiem, bet par visiem — nevis iluzoriem un sagudrotiem grēkiem, bet par īstiem; ne tikai par sīkiem un nenozīmīgiem grēkiem, bet arī par lieliem un smagiem grēkiem; ne tikai par savaldītiem un pārvarētiem grēkiem, bet arī par spēcīgiem un joprojām mokošiem.

Jā, Kristus pie Sava galda vēlas tevi mierināt īpaši pret tādiem grēkiem, kas nedod tev miera, neatlaiž un moka, jo Svētajā Vakarēdienā Viņš sniedz tev Savas asinis un sludina tev visu grēku piedošanu. Jo Viņam nav jāmierina mūs pret tiem grēkiem, ko nejūtam un nezinām.

Jel padomā: ja Kristus negribētu noņemt visas mūsu nastas un sirdsapziņas sāpes, sniegt mums mierinājumu pret visu mūsu izdarīto ļaunumu, ja Viņš nevēlētos darīt mūs patiesi priecīgus un atvieglotus Viņā, — vai tad tiešām Viņš būtu lējis Savas asinis par mūsu grēku piedošanu un novēlējis mums šādu Sakramentu?

Taču, ja reiz Kristus jau ir tik daudz paveicis mūsu glābšanai un mierinājumam, kādēļ mēs vēl tik izmisīgi turamies pie saviem grēkiem un neļaujamies Viņam, kas ar Savu kalpošanu mūs atbrīvo no visiem mūsu grēkiem un vēlas darīt mūs patiesi priecīgus? Vai mums nav jāsaņem Viņa miers un atraisīšana tieši no tiem grēkiem, kas visvairāk sāpina un apgrūtina masu sirdsapziņu? Citādi viss ir veltīgi!

Kopsavilkums ir šāds: kad es eju pie Svētā Vakarēdiena galda, es godinu Dievu un saku: es pilnīgi noteikti esmu liels un necienīgs grēcinieks, tomēr Svētajā Vakarēdienā es patiesi saņemu palīdzību. Te ir Viņa asinis, kas izlietas par manu grēku piedošanu. Šīs asinis ir tūkstoškārt spēcīgākas par visiem maniem grēkiem, bet, ja mans prāts un jūtas tam pretojas, es turos pie Viņa, paša Soģa, vārdiem. Visas manas jūtas un pretrunas viena Viņa vārda priekšā ir kā mazs un viegls puteklītis iepretim milzīgam kalnam. Pie tā man jāpaliek arī rīt un parīt, jā, visas mana mūža dienas. Kungs, palīdzi!