Kristus izpirkuma piemiņa

Kad briesmīgās Ēģiptes verdzības laikā raudošais un palīgā saucošais Israels ar Dieva vareno roku beidzot tika izglābts, jau tajā pašā vakarā Tas Kungs tautai iedibināja Pashā jēra mielastu šīs brīnišķīgās glābšanas piemiņai, lai tas arvien tai būtu par stiprinājumu un atjaunošanu ticībā un dievbijībā.

“..jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts — Kristus” (1.Kor.5:7). Jūdu Pashā jērs bija nākotnes pasludinājums. Šis jērs bija kā ēna (Ebr.10:1) īstajam Dieva Jēra upurim un garīgai glābšanai, kas visai pasaulei sagādāta un pasniegta Vakarēdienā, baudot šo Jēru.

Israēla tauta tika izglābta no fiziskas verdzības faraonam. Tāpēc tautai bija jākauj jērs un tā asinis jāziež uz durvju stenderēm kā aizsardzība pret nāves eņģeli. Tie kāva jēru un ēd ar neraudzētu maizi, un, to ēzdama, tauta stāvēja, tērpta ceļojuma drēbēs un ar spieķi rokas, un tiem bija jākļūst par apiemiņas svētkiem, ko svinēja katru gadu Nīsana mēneša 14. diena.

Kristus, Dieva Jērs, kas nesa pasaules grēku, arī ir nokauts. Ievērojiet – tas notika tajā pašā diena, kad tapa nogalināts un ēsts Pasha jērs! Viņš tika nogalināts Dieva bargo dusmu un neaptveramu moku uguns un izcīnīja mūsu glābšanu no grēka vainas, no Bauslības lāsta, no elles faraona, velna apsūdzībām, no mūžīgās pazušanas posta un nelaimes. Šis piemiņas mielasts tika iedibināts tieši iepriekšējā vakarā.

Bet, kā otrā glābšana ir daudz brīnišķīgāka par pirmo, tā arī otrais pieminas mielasts ir brīnišķīgāks par pirmo: tas nav parasts jērs, bet gan Dieva Jērs: tas nav parasts mielasts, bet gan patiesā Dieva Jēra Jēzus Kristus miesa un asinis. Un mums līdz ar Dāvidu ir jāatsaucas: “Viņš Saviem brīnumiem ir cēlis piemiņu; žēlīgs un žēlsirdīgs ir Tas Kungs” (Ps.111:4).

Kristus izpirkuma piemiņa, kad atceramies Viņa asiņaino nāvi un atbaidošo tēlu pie krusta, mūsu iekšējam cilvēkam ir visāda ziņā svētīga. Šī piemiņa modina mūs no miegainības un aizmāršības, mazgā mūsu acis no visiem sārņiem, kas ceļojuma laika mums pielīp; šī piemiņa attēlo īstajās krāsās gan grēku, gan žēlastību, mierina, iepriecina, stiprina un atjauno bērna paļāvības mieru un prieku mūsu nogurušas sirdis; šī piemiņa paceļ mūsu dvēseles no zemes un vērš tās uz debesīm.