Bausība un Evaņģēlijs iedarbojas atšķirīgi

Noklausies šo e-publikāciju

Dieva bauslība un Evaņģēlijs darbojas atšķirīgi!

KĀ DIEVS TOS DEVIS
BAUSLĪBA	Tā kā Dievs ierakstījis bauslību cilvēka sirdī jau radīšanas brīdī (Rom.2:14-15): cilvēka sirdsapziņa atzīst bauslību (Rom.2:15); pat visļaunākais grēcinieks saprot, ka viņam būtu jādara tas, ko pavēl bauslība (Rom.2:14-15).
EVAŅĢĒLIJS	Tā kā Dievs neierakstīja Evaņģēliju cilvēka sirdī jau radīšanas brīdī (1.Kor.2:6-14): Evaņģēlijs pārsteidz cilvēka sirdsapziņu (Lk.4:14-30; Jņ.6:41, 51-52, 60, 66); cilvēks iepazīst Evaņģēliju vienīgi tad, ja kāds viņam to pasludina, vai viņš par to izlasa (Mt.28:18-20; Lk.9:2; Rom.10:14-15; 16:25-26).
KOPSAVILKUMS	Lai gan ikviens cilvēks kaut nedaudz pazīst bauslību, par Evaņģēliju var uzzināt vienīgi no Dieva vārda.
KO TIE MĀCA
BAUSLĪBA	Tā kā bauslība norāda, kas mums būtu jādara (2.Moz.20:1-17; 5.Moz.27:10), tā: centrā nostāda mūsu darbus (5.Moz.6:24; Jer.11:3-4); pieprasa pilnīgu pakļaušanos (5.Moz.6:5-8; Mk.12:30-31; Jēk.2:10); nekad nepiedod, bet vienīgi apsūdz no nonāvē.
EVAŅĢĒLIJS	Tā kā Evaņģēlijs pasludina, ko Dievs ir mūsu labā paveicis Kristū (Mt.26:26-28; Rom.4:8; 6:3-7; 2.Kor.5:19, 21), tas: centrā nostāda Dieva darbu (Rom.3:22-26; 5:6-9; 8:32); neko nepieprasa, bet piedāvā Dieva žēlastību (Ap.d.20:24) un pestīšanu (Ef.1:13); piedod, glābj, atpestī, taisno, dāvā mieru un mūžīgu dzīvību (Rom.3:24, 28; 5:1; Kol.1:13-14, 21-22; Jņ.10:27-28; 1.Jņ.5:11).
KOPSAVILKUMS	Lai gan par pirmo Dieva vēsti – bauslību – var uzzināt arī no citām reliģijām, visskaidrāk to māca Bībele. Taču pats svarīgākais ir tas, ka vienīgi Bībelē ir atrodama otrā vēsts – Evaņģēlijs.
KO TIE APSOLA
BAUSLĪBA	Bauslība var mums apsolīt dzīvību un pestīšanu (3.Moz.18:5; Lk.10:25-28), taču: vienīgi tad, ja mēs pilnībā izpildām tās prasības (Gal.3:12; Jēk.2:10); bauslība pasludina par taisnu vienīgi taisnīgo (Rom.2:13).
EVAŅĢĒLIJS	Arī Evaņģēlijs sola dzīvību un pestīšanu (Jņ.3:15-16; 5:24), taču: neuzstāda noteikumus, kas mums būtu jāizpilda (Rom.3:28; 4:1-5; Gal. :18), tādēļ Kristū Evaņģēlijs pasludina par taisnu arī netaisnīgo (Rom.4:5; 5:6-8).
KOPSAVILKUMS	Vienīgi Kristus bija spējīgs izpildīt bauslības prasības. Viņš piepildīja bauslību, lai mēs tiktu pestīti.
KO TIE DRAUD
BAUSLĪBA	Bauslība pastāvīgi draud mūs sodīt (1.Moz.2:17; 3.Moz.26:14-17; 5.Moz.27:26; Gal.3:10).
EVAŅĢĒLIJS	Evaņģēlijs nekad nedraud (2.Sam.12:13; Mt.9:2; Lk.7:47; Jņ.8:3-11; 1.Tim.1:15).
KOPSAVILKUMS	Kristus uzņēmās mums pienākošos sodu, tādējādi apklusinot bauslības draudus.
KO TIE PAVEIC
BAUSLĪBA	Tā kā bauslība mums nevar palīdzēt piepildīt savas prasības, tā: dara mūs dumpīgus (Rom.7:5, 7-11, 15); nekad nepalīdz mums izkļūt no grēkiem, iedzenot mūs izmisumā (Mt.27:3-5; Rom.7:7, 24); modina mūsos bailes un vainas apziņu, taču nespēj mierināt (2.Sam.12:7-13a; Ap.d.2:36-37).
EVAŅĢĒLIJS	Tā kā Evaņģēlijs mūs aicina un Kristū ļauj saņemt Dieva svētību (Ap.d.16:27-31; Rom.10:17), tas: izdzēš bailes, izmisumu, bezcerību un aizstāj tos ar Svētā Gara mieru un prieku (Rom.5:1-2, 10-11; 8:1); nepieprasa labu sirdi, labu uzvedību, pilnveidošanos, dievbijību, mīlestību pret Dievu vai cilvēkiem. Tas nedod pavēles, taču izmaina mūs (2.Kor.3:18; 5:17; Ef.5:8; Kol.1:21-22).
KOPSAVILKUMS	Bauslība nevar mūs glābt, taču tā kalpo svrīgam mērķim: tā mums dod grēka apziņu. Tas sagatavo augsni Evaņģēlijam, kurš dāvā pestīšanu un dziedina mūsu dvēseli.
KAM TIE JĀUZKLAUSA
BAUSLĪBA	Bauslība nepieciešama visiem grēciniekiem (1.Tim.1:9).
EVAŅĢĒLIJS	Grēciniekiem, kuri atzīst un nožēlo savus grēkus, ir nepieciešams Evaņģēlijs (Jes.61:1-3; Lk.7:37, 44-50).
KOPSAVILKUMS	Kad kopā pulcējas gan tie, kas atgriezušies no grēkiem, gan tie, kas nav atgriezušies no grēkiem (kā kristīgā draudzē), ir nepieciešams sludināt gan bauslību, gan Evaņģēliju.