75. Vai kristietis pats var atriebt netaisnīgi ciestu pārestību?


Bausība un Evaņģēlijs iedarbojas atšķirīgi

Dieva bauslība un Evaņģēlijs darbojas atšķirīgi!

KĀ DIEVS TOS DEVIS
BAUSLĪBA Tā kā Dievs ierakstījis bauslību cilvēka sirdī jau radīšanas brīdī (Rom.2:14-15):
cilvēka sirdsapziņa atzīst bauslību (Rom.2:15);
pat visļaunākais grēcinieks saprot, ka viņam būtu jādara tas, ko pavēl bauslība (Rom.2:14-15).
EVAŅĢĒLIJS Tā kā Dievs neierakstīja Evaņģēliju cilvēka sirdī jau radīšanas brīdī (1.Kor.2:6-14):
Evaņģēlijs pārsteidz cilvēka sirdsapziņu (Lk.4:14-30; Jņ.6:41, 51-52, 60, 66);
cilvēks iepazīst Evaņģēliju vienīgi tad, ja kāds viņam to pasludina, vai viņš par to izlasa (Mt.28:18-20; Lk.9:2; Rom.10:14-15; 16:25-26).
KOPSAVILKUMS Lai gan ikviens cilvēks kaut nedaudz pazīst bauslību, par Evaņģēliju var uzzināt vienīgi no Dieva vārda.
KO TIE MĀCA
BAUSLĪBA Tā kā bauslība norāda, kas mums būtu jādara (2.Moz.20:1-17; 5.Moz.27:10), tā:
centrā nostāda mūsu darbus (5.Moz.6:24; Jer.11:3-4);
pieprasa pilnīgu pakļaušanos (5.Moz.6:5-8; Mk.12:30-31; Jēk.2:10);
nekad nepiedod, bet vienīgi apsūdz no nonāvē.
EVAŅĢĒLIJS Tā kā Evaņģēlijs pasludina, ko Dievs ir mūsu labā paveicis Kristū (Mt.26:26-28; Rom.4:8; 6:3-7; 2.Kor.5:19, 21), tas:
centrā nostāda Dieva darbu (Rom.3:22-26; 5:6-9; 8:32);
neko nepieprasa, bet piedāvā Dieva žēlastību (Ap.d.20:24) un pestīšanu (Ef.1:13);
piedod, glābj, atpestī, taisno, dāvā mieru un mūžīgu dzīvību (Rom.3:24, 28; 5:1; Kol.1:13-14, 21-22; Jņ.10:27-28; 1.Jņ.5:11).
KOPSAVILKUMS Lai gan par pirmo Dieva vēsti – bauslību – var uzzināt arī no citām reliģijām, visskaidrāk to māca Bībele. Taču pats svarīgākais ir tas, ka vienīgi Bībelē ir atrodama otrā vēsts – Evaņģēlijs.
KO TIE APSOLA
BAUSLĪBA Bauslība var mums apsolīt dzīvību un pestīšanu (3.Moz.18:5; Lk.10:25-28), taču:
vienīgi tad, ja mēs pilnībā izpildām tās prasības (Gal.3:12; Jēk.2:10);
bauslība pasludina par taisnu vienīgi taisnīgo (Rom.2:13).

EVAŅĢĒLIJS
Arī Evaņģēlijs sola dzīvību un pestīšanu (Jņ.3:15-16; 5:24), taču:
neuzstāda noteikumus, kas mums būtu jāizpilda (Rom.3:28; 4:1-5; Gal. :18), tādēļ
Kristū Evaņģēlijs pasludina par taisnu arī netaisnīgo (Rom.4:5; 5:6-8).

KOPSAVILKUMS
Vienīgi Kristus bija spējīgs izpildīt bauslības prasības. Viņš piepildīja bauslību, lai mēs tiktu pestīti.
KO TIE DRAUD
BAUSLĪBA Bauslība pastāvīgi draud mūs sodīt (1.Moz.2:17; 3.Moz.26:14-17; 5.Moz.27:26; Gal.3:10).

EVAŅĢĒLIJS
Evaņģēlijs nekad nedraud (2.Sam.12:13; Mt.9:2; Lk.7:47; Jņ.8:3-11; 1.Tim.1:15).

KOPSAVILKUMS

Kristus uzņēmās mums pienākošos sodu, tādējādi apklusinot bauslības draudus.
KO TIE PAVEIC
BAUSLĪBA Tā kā bauslība mums nevar palīdzēt piepildīt savas prasības, tā:
dara mūs dumpīgus (Rom.7:5, 7-11, 15);
nekad nepalīdz mums izkļūt no grēkiem, iedzenot mūs izmisumā (Mt.27:3-5; Rom.7:7, 24);
modina mūsos bailes un vainas apziņu, taču nespēj mierināt (2.Sam.12:7-13a; Ap.d.2:36-37).

EVAŅĢĒLIJS
Tā kā Evaņģēlijs mūs aicina un Kristū ļauj saņemt Dieva svētību (Ap.d.16:27-31; Rom.10:17), tas:
izdzēš bailes, izmisumu, bezcerību un aizstāj tos ar Svētā Gara mieru un prieku (Rom.5:1-2, 10-11; 8:1);
nepieprasa labu sirdi, labu uzvedību, pilnveidošanos, dievbijību, mīlestību pret Dievu vai cilvēkiem. Tas nedod pavēles, taču izmaina mūs (2.Kor.3:18; 5:17; Ef.5:8; Kol.1:21-22).

KOPSAVILKUMS

Bauslība nevar mūs glābt, taču tā kalpo svrīgam mērķim: tā mums dod grēka apziņu. Tas sagatavo augsni Evaņģēlijam, kurš dāvā pestīšanu un dziedina mūsu dvēseli.
KAM TIE JĀUZKLAUSA
BAUSLĪBA Bauslība nepieciešama visiem grēciniekiem (1.Tim.1:9).
EVAŅĢĒLIJS Grēciniekiem, kuri atzīst un nožēlo savus grēkus, ir nepieciešams Evaņģēlijs (Jes.61:1-3; Lk.7:37, 44-50).
KOPSAVILKUMS Kad kopā pulcējas gan tie, kas atgriezušies no grēkiem, gan tie, kas nav atgriezušies no grēkiem (kā kristīgā draudzē), ir nepieciešams sludināt gan bauslību, gan Evaņģēliju.



Abonē šīs atsauces.




Lasi, domā un raksti*

Ienāc, lai rakstītu.