Zvaigznes un smiltis

“Es tevi svētīdams svētīšu un vairodams vairošu tavus pēcnācējus kā debesu zvaigznes, kā smiltis jūras malā.” [1.Moz.22:17]

No šiem vārdiem kā no pilnas akas ir smelti daudzi Jesajas, Dāvida un svētā Pāvila pravietojumi un sprediķi. Šeit sacītais saskan ar iepriekš dotajiem apsolījumiem, kas lasāmi 12. nodaļas 3. pantā: “Tevī būs svētītas visas zemes ciltis,” un 15. nodaļas 5. pantā: “Skaties uz debesīm un skaiti zvaigznes; vai tu spēj tās izskaitīt? Tikpat daudz būs tev pēcnācēju.” Taču šeit apsolījums izteikts nedaudz skaidrāk un tiešāk.

Iepriekš Dievs ir sacījis: “Tevī,” Ābraham, “būs svētītas visas zemes ciltis.” Tā apsolījumā tiek ietverti arī visi Ābrahama pēcnācēji, taču tas nav skaidri izteikts; savukārt šeit tiek teikts pavisam skaidri: “tavos pēcnācējos.” To, kas ir šie pēcnācēji, Sv. Pāvils skaidro Gal.3:16, runādams par Kungu Kristu un stādamies pretī jūdu neprātīgajiem sagudrojumiem.

Šai vietā tiek pieminētas “visas zemes tautas”, tātad šis apsolījums attiecas arī uz mums, pagāniem, kā arī uz visiem tiem, kuri visos laikos dzirdēs un uzņems šo apsolījumu – un ne tikai uz jūdiem.