Vietnieciskas dzīves nepareiza izmantošana

Vietnieciskums un tātad atbildība ir tikai pilnībā atdot savu dzīvi citiem cilvēkiem. Īsti dzīvo tikai tas, kas brīvs pats no sevis; tikai tāds arī spēj dzīvot atbildīgi.

Kur cilvēkā dievišķais “jā” un “nē” top viens, tur dzīvots tiek atbildīgi. Brīvība pašam no sevis dzīvojot atbildībā ir tik pilnīga, ka šeit savu patieso nozīmi rod Gētes izteiciens par cilvēku, kas rīkojas un vienmēr ir bez sirdsapziņas.

Vietnieciskas dzīves nepareizi izmantošana draud no divām pusēm: sevis paša es absolutizēšana, kā arī citu cilvēku absolutizācija.

• Pirmajā gadījumā atbildības pilnās attiecības novestu pie vardarbības un tirānijas [jo netiek saprasts, ka tikai tāds, kas brīvs pats no sevis, var rīkoties atbildīgi].
• Otrajā gadījumā citu cilvēku, pret kuriem esmu atbildīgs, labklājība tiek uzskatīta par absolūtu, un netiek ievērotas visas citas atbildības, un rodas rīcības patvaļa, kura nonicina atbildību Dieva priekšā, kurš Jēzū Kristū ir visu cilvēku Dievs.

Abos gadījumos ticis noliegts atbildīgas dzīves pamats, būtība un mērķis, kas ir Jēzū Kristū, bet atbildība kļuvusi par pašdarinātu abstraktu dievību.