Vietējo baznīcu dievišķā izcelsme

Jautājums, vai vietējās baznīcas ir dibinātas pēc Dieva pavēles un, līdz ar to, vienā vietā dzīvojošiem ticīgajiem būtu vai nu jāorganizē šādas baznīcas, vai jāpievienojas kādai jau esošai baznīcai, ir ārkārtīgi nozīmīgs jautājums.

Ja kāds pret to iebilst, apgalvojot, ka, lai tiktu pestīts, cilvēkam pietiek būt vispārējās Baznīcas loceklim, un ka Kristus nav tiešā veidā pavēlējis saviem mācekļiem dibināt vietējas baznīcas vai pievienoties tām, tā ka vietējās baznīcas ir brīvas organizācijas, kuras cilvēki dibinājuši, saskaroties ar kristiešu praktiskajām vajadzībām šajā pasaulē, tad uz to mēs atbildam, ka tā patiesi ir Dieva griba un Viņa pavēle, ka:

• visiem vienkopus dzīvojošiem ticīgajiem ir savā starpā jānodibina kalpošanas amats, un cītīgi tas jāizmanto, uzklausot un mācoties Dieva vārdu, kā to sludina Dieva aicināti mācītāji [Ef.4:3-6; Ap.d.2:42-47; 14:23; 20:28; 1.Kor.12:28; 1.Pēt.5:2-3; Tit.1:5];
   
• viņiem ir kopīgi jāsvin Svētais Vakarēdiens [1.Kor.11:26; 10:17), kā arī jāpilda kristīgās sadraudzības un mīlestības pienākumi [1.Kor.11:33; 1:10; Ap.d.6:1-6; Kol.3:15-16];
   
• grēkā dzīvojošs brālis viņiem ir jānosoda ne tikai privāti [Mt.18:15-16], bet arī jāizsaka pārmetums un jādisciplinē baznīcas jeb draudzes līmenī [Mt.18:17; 1.Kor.5:13].

Tas viss norāda uz to, ka Dieva griba un pavēle ir, lai kristieši dibinātu un uzturētu vietējas baznīcas, jo bez to palīdzības nevar īstenot šos tik skaidri uzsvērtos uzdevumus.

Šis princips pilnībā atbilst apustuļu un viņu sekotāju praksei, jo viņi pastāvīgi pulcināja ticīgos vietējās draudzēs, un kā draudzes tos kopīgi pamācīja, brīdināja un sniedza mierinājumu savās vēstulēs [1.Kor.1:2; Rom.1:7; Gal.1:2; Ef.1:1; Fil.1:1; Ap.d.20:28; 14:23; 1.Kor.5:13; 2.Kor.2:6-8; Tit.1:5; Atkl.1:4-3:22].

Šī iemesla dēļ mēs pamatoti uzskatam, ka ekskomunikāciju jeb izslēgšanu no baznīcas [Mt.18:17; 1.Kor.5:13] ir jāpasludina vietējām draudzēm, nevis kādām kristiešu sapulcēm, kuras nav dievišķi iestādītas. Pie pēdējām pieder visas iespējamās konferences, sinodes un tamlīdzīgas sanāksmes, kuras ir dibinātas Kristus valstības un lietas labā. Taču arī sinodēs, konferencēs un līdzīgās organizācijās kristiešiem ir allaž jāvadās pēc kristīgās mīlestības likuma [2.Kor.13:11; 1.Kor.16:14; Rom.13:10].