Viena ganāmpulka un viena Gana apsolījums

“Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, – un vilks tās nolaupa un izklīdina, jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp. ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm. Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.” [Jņ.10:12-16]

“Būs viens ganāms pulks un viens gans.” Lai mēs pareizi saprastu vārdus, ko Kristus runā mūsu evaņģēlijā, mums jāatgriežas uz laiku pirms Kristus, kurā tas, ko Viņš šeit paredz, vēl nebija noticis. Laikā pirms Kristus visa cilvēce bija sadalīta divos pulkos. Vienā ganāmpulkā bija lielais pagānu pūlis, cilvēki bez zināšanām par pestīšanu, bez apsolījumiem un bez cerības. Īsāk sakot, viņi bija bez Dieva. Otru ganāmpulku veidoja patriarhu ģimenes, kas pēc būtības bija Israēla tauta. Šīs ir tās personas, kuras Dievs izvēlējās, kurām Viņš pats sevi atklāja, ar kurām noslēdza žēlastības derību, kurām sūtīja praviešus un kurām viņš deva Savu vārdu un apsolījumu par Mesiju – Glābēju un Pestītāju no grēka, nāves un elles.

Kaut arī siena, kas atdalīja šos divus pulkus, bija liela un augsta, Dievs ar savu svēto praviešu muti jau labu laiku pirms Kristus atklāja, ka šī siena nebūs mūžīgi. Jēzus laikā siena kristu un pagāniem būtu daļa pie apsolītās pestīšanas. Tad būtu viens ganāmpulks un viens Gans. Praviešu vārdus apstiprināja šie Kristus vārdi: “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.” Ar šiem vārdiem Jēzus paziņo, ka Viņš ir Labais Gans, par kuru bija sludinājuši pravieši. Viņš arī saka, ka visa grēcinieku pasaule veido ganāmpulku, par kuru viņš vēlas rūpēties. Tāpēc vārdi “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts” nav teikti par Izraēla tautu, bet gan par nabaga noklīdušajiem pagāniem. Līdz Jēzus atnākšanai viņi atradās ārpus izvēlētās Israēla kopienas, un apsolījuma derības viņiem bija svešas. Dievs bija nodomājis noņemt robežšķirtnes, kas pagānus bija atdalījušas no Dieva ļaudīm. “Arī viņas dzirdēs Manu balsi,” Viņš turpina. Šiem pagāniem tiks sludināts Vārds, un viņi to saņems ticībā. Līdz ar to tiks izbeigta līdzšinējā nošķirtība starp jūdiem un pagāniem, jo Kristus bija iecerējis uzcelt vienu Baznīcu, kas vairs nebūs saistīta ar konkrētiem cilvēkiem, zemi vai likumiem. Visa zemeslode būtu Viņa Baznīca, un debesis būtu tās velve. Šīs Baznīcas vārti būtu atvērti visur, un caur Kristību visi cilvēki tajā ieietu kā viena tauta.

Šis viena ganāmpulka un viena Gana apsolījums nepiepildīsies kaut kad nākotnē. Svētais Gars mācekļiem atklāja, ka Dievs vairs neskatās tikai uz Israēlu; tā vietā katrā tautā Viņam ir pieņemams ikviens, kurš bīstas Dievu un rīkojas pareizi. Pagānam nav jākļūst par ebreju, lai piederētu Dieva tautai. Uzticoties Kristum, katrs cilvēks kļūst par Dieva Baznīcas locekli un līdz ar to par tādu pašu svēto kā Bībelē aprakstītie svētie. No brīža, kad tas viss tika atklāts apustuļiem, viņi gāja pie pagāniem un sludināja viņiem: “Nāciet, jo viss ir sagatavots!”

Šis Dieva aicinājums gāja no vienas valsts uz citu. Visur ļoti daudz pagānu kļuva par ticīgiem un tika kristīti. Visās zemeslodes pusēs jūdi un pagāni pulcējās vienā garā un vienā ticībā, pagodinot Dievu un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvu. Kad tas notika, piepildījās vārdi, kurus Labais Gans jau iepriekš bija pasludinājis par darbu, kuru Viņš paveiks līdz galam. Viņš bija aicinājis avis, kas nebija no ebreju Baznīcas ganāmpulka, un viņi bija dzirdējuši Viņa balsi, kļūstot par vienu ganāmpulku ar vienu Ganu.