Vai tādas ir debesis?

Šis visai savdabīgais flāmu mākslinieka Pītera Brēgela skatījums atklāj to, ka mūsu sapņi par debesīm bieži vien nesniedzas neko daudz tālāk par miesīgu baudu un iegribu bagātīgu apmierinājumu. Tomēr saskaņā ar Dieva vārdu debesu valstība ir kas daudz vairāk, nekā spēj attēlot mākslinieka ota. Mūsu domāšana un uztvere ir tik ierobežota, ka pat visizcilākie prāti nespēj pat vismazākā mērā aptvert debesu godību (Rom.8:18). Ar savu ierobežoto prātu un iztēli mēs debesis mēģinām iedomāties, tās salīdzinot ar labākajiem brīžiem, kādus esam pieredzējuši šajā dzīvē, kā nemitīgas svinības ar nebeidzamiem ēdienu un dzērienu krājumiem. Šāds salīdzinājums nekādi nespēj atspoguļot to, ko Dievs ir sagatavojis visiem tiem, kuri caur Jēzu nāks pie Viņa.

DEBESIS KĀ ĒDIENU UN DZĒRIENU PARADĪZE

Paradīze bieži vien tiek aprakstīta tīri pasaulīgā veidā ar mājieniem uz neizsīkstošu ēdienu un dzērienu pārpilnību. Kāpēc tā? Tāpēc, ka tad, kad vēders ir pilns un nav ne miņas no izsalkuma, un kad prāts ir dzērienu apdullināts, cilvēks atslābinās un aizmirst par grūtībām. Šāda pārpilnības jeb apmierinājuma sajūta bieži tiek salīdzināt ar debesīm. Kāds mākslas zinātnieks par šo gleznu ir rakstījis tā: “Šajā zemes paradīzē straumēm plūst vīns, mājas ir celtas no cepumiem un iesala cukura, ielas ir bruģētas biskvītiem un veikali izsniedz preces bez maksas. Sviestā cepti cīruļi krīt no debesīm kā manna.”

DIEVS RUNĀ PAR DEBESĪM

Apustulis Jānis Bībeles pēdējā grāmatā pavisam citādi apraksta debesis. Jānis raksta, ka debesis ir vieta, kur Jēzus “nožāvēs visas asaras no viņu acīm, nāves vairs nebūs, nedz bēdu, nedz vaidu, nedz sāpju vairs nebūs” (Atkl.21:4).

“Nekas tur nebūs vairs nolādēts. Tur stāvēs Dieva un Viņa Jēra tronis, un Viņa kalpi Tam kalpos. Tie skatīs Viņa vaigu, un Viņa Vārds būs tiem uz pierēm. Tur nebūs vairs nakts, ne sveces, ne saules gaisma tiem nebūs vajadzīga; jo Kungs Dievs izlies gaismu pār viņiem, un viņi valdīs mūžīgi mūžam” (Atkl.22:3-5).

Gala slēdziens ir šāds – domājot par debesīm mēs droši vien pirmām kārtām iedomājamies tos brīžus, kad esam jutušies laimīgi, kā piemēram svētkos ar ēšanu un dzeršanu. Tomēr lielais debesu prieks nav vis sasniedzams tad, kad mēs koncentrējamies paši uz sevi un savām miesīgajām baudām, bet gan tad, kad pievienojamies eņģeļiem un visiem debesu pulkiem pateicībā un nebeidzamā Dieva slavēšanā. Tur mēs atjaunotā un apskaidrotā miesā skatīsim Jēzu vaigu vaigā (Fil.3:21). Šis prieks būs tik pilnīgs, ka mēs aizmirsīsim jebkādu kāri pēc nebeidzama ēdiena un dzēriena.

VISUPĒDĪGĀS PRIEKPILNĀS DEBESIS

“Pēc tam es redzēju, un raugi: liels pulks, ko saskaitīt neviens nevarēja, no visām tautām, no ciltīm, tautībām un valodām stāvēja goda krēsla priekšā un Jēra priekšā, apģērbti baltās drēbēs un ar palmu zariem rokās un sauca skaņā balsī: “Pestīšana pieder mūsu Dievam, kas sēd goda krēslā, un Jēram.”.. Tad viens no vecajiem sacīja man: “Tie, kas ģērbti baltās drēbēs, kas viņi un no kurienes viņi nākuši?” Es viņam atbildēju: “Mans Kungs, tu to zini!” Un viņš man sacīja: “Šie ir tie, kas nākuši no lielām bēdām un savas drēbes mazgājuši un tās balinājuši Jēra asinīs. Tāpēc tie ir Dieva goda krēsla priekšā un kalpo Viņam dienām un naktīm Viņa templī, un Tas, kas sēd goda krēslā, mājos pie viņiem. Tiem vairs nebūs bada, tiem vairs neslāps, ne saule, ne cits kāds karstums tos nespiedīs, jo Jērs, kas pašā vidū, goda krēsla priekšā, tos ganīs un tos vedīs pie dzīvības ūdens avotiem, un Dievs nožāvēs visas asaras no viņu acīm” (Atkl.7:9-17).

Raugieties uz gaidāmo debesu valstību ar prieku. Vērsiet savas domas uz debesu lietām, kur Dieva Gars jūs pacels visaugstākajā ekstāzē, ļaujot jums slavēt Dievu mūžīgi mūžam. Neko tādu nevar sniegt nekādas šīs zemes baudas, pat ne bagātīga un nemitīga ēšana.

Turpretī jūsu augstākais prieks būs nemitīga Dieva slavēšana. “Visi eņģeļi stāvēja ap goda krēslu, ap vecajiem un dzīvajām būtnēm un metās uz sava vaiga goda krēsla priekšā un lūdza Dievu, sacīdami: “Āmen, teikšana un slava, gudrība un pateicība, gods, vara un spēks mūsu Dievam mūžu mūžos! Āmen” (Atkl.7:11-12).