Vai baznīcai vajag ticības apliecības?

Kristīgai ticībai ir divas puses. Ticība ir gan paļāvība, gan mācība. Tās nav iespējams nošķirt. Bieži jautā: Vai tad nepietiek ar ticību Kristum? Kāpēc vajag ticības apliecināšanu?

Šeit jāatbild, ka nepastāv ticība Kristum bez atklāsmes, kas Kristus ir, un ko Viņš mums māca.

Apustulis Pāvils saka: “Es zinu, uz ko paļaujos.” [2.Tim.1:12] Mēs nevaram pazīt Kristu, ja mums nav atklāsmes par Viņu. Šī atklāsme ir Svētie Raksti.

Pāvils uzsver: “Es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem.” [1.Kor.15:3-4]

Paļāvība uz Kristu kā Glābēju un Atbrīvotāju no grēkiem ir iespējama vienīgi tad, kad ticībai ir saturs jeb mācība. “Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat, kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludināju; citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.” [1.Kor.15:1-2]. Mācības noniecināšana vai ignorēšana noved pie atkrišanas no kristīgās ticības.

Jānis Kristītājs apliecināja savu ticību un neatteicās no tās. [Jņ.1:20] Viņš palika uzticīgs Dieva atklāsmei. Tādēļ katram kristietim vajag apliecināt un neliegties, jo Glābējs viņu izpircis, dārgi maksājot, un vēlas arī citus izglābt caur viņa ticības apliecību.

Tādēļ kristīgai baznīcai ir nepieciešamas ticības apliecības, kuras caur un cauri satur Svēto Rakstu kristīgo mācību.

Piemēram, pirms vairāk kā simts gadiem Somijas luterāņu baznīca svītroja vārdu “mācība” no paragrāfa par ticības apliecināšanu. Līdz ar to minētai baznīcai vairs nebija noteikti normatīvi mācībā.

Bet patiesai luteriskai baznīcai ir ticības apliecības. Tā ir gatava atbildēt katram, kas kas vaicā par cerības pamatu. [1.Pēt.3:15]

Luteriskās ticības apliecības [Vienprātības grāmata] sniedz katram uzcītīgām meklētājam nesatricināmu pamatu ticības jautājumos arī šodien. Ir nepieciešams vienīgi iedziļināties tajās. Mēs šodien dzīvojam gluži vai domu un ideju plūdos, tādēļ ir ļoti grūti noorientēties bez skaidrības ticības pamatjautājumos.

Mums ir nepieciešama konfesionāla [ticības apliecināšanas] atjaunotne.