Tintiņa goda doktors teoloģijā

Dažos luterāņos radīja izbrīnu, ka Helsinku universitāte tā sauktai klimata aktīvistei Grētai Tunbergai piešķīra teoloģijas goda doktora titulu.

Man grūti spriest par Tintiņas sasniegumiem, bet nedaudz piesardzīgu dara viņas samākslotais runas veids.

Esmu pietiekami vecs, lai atcerētos meitēnu vārdā Severna Suzuki , kas pirms 30 gadiem runāja daudz pārliecinošāk. Bet acīmredzot, kaut kas palika nepateikts.

Es, protams, pilnībā piekrītu, ka īpaši ekonomiski attīstīto valstu dzīvesveids rada ekoloģiskas sekas, bet vai tas rada klimata izmaiņas neņemos spriest. Galu galā būtu tikai dīvaini, ja nekas nemainītos klimatā, ja, kā apgalvo pētnieki, mēs sēžam uz lodes, kas caur visumu traucas neaptverami kosmiskā ātrumā.

Bet, atgriežoties pie Grētas Tintiņas, būtu žēl, ja viņu izmanto kādi slepeni manipulatori. Protams, efekts ir. Tu nevari ienākt templī, apgāzt galdus un izgaiņāt kustoņus un darboņus. Tev uzreiz jautās – “Kādu zīmi Tu mums rādīsi, ka Tu to drīksti darīt?” [Jņ.2:18] Bet Tintiņa Tunberga un Suzuki atvase var, jo viņas taču ir tikai mazas meitenes. Viņas taču nav apriori predefinēti rafinēti insidiozas, (bet vai tiešām?)

Tādēļ viņas – kā vismaz teica par Severnu – lika pasaules kņadai norimt uz 5 minūtēm. Lika ieklausīties, lai dzirdētu… Ko?

Lai dzirdētu to, ko visi jau sen zina. Īpaši jau Tintiņas gadījumā. Suzuki taču to teica jau pirms 30 gadiem. Ir acīmredzami, ka kaut ko nevarēja dabūt cauri bez bērna autoritātes. Un tas gan ir žēl. Un žēl, ka bērnam jārunā par viņam svešām lietām. Piemēram, Grētas jaunkundze uztraucas nevis par to, ka zviedri būvē mājas no koka, bet ka ķīnieši irbulīšus taisa no zāles.

Bet arī šajā ekoloģijas jautājumā kristieši klusē. Viņiem arī šajā jautājumā nav nekas sakāms, jo kā daži uzskata, viņi ir aizņemti ar sapņošanu par Debesu dārziem.

Bet goda doktors un teoloģijā, varbūt arī par traku. Nu nopietni. Kas viņa vispār ir, tā Tintiņa?