Dievs grib un pavēl, lai visi ticīgie uzklausītu, mācītos un sludinātu vienīgi tīro vārdu, kuru Viņš pats tiem ir devis Svētajos Rakstos [Jer.23:30-32; 1.Tim.6:3-5]. Visus... Lasīt tālāk
Kristīgā dogmatika
Heterodoksās baznīcas pastāv nevis pēc Dieva gribas [Mt.28:20], bet gan pretēji tai [Jer.23:29-40; 1.Kor.3:15-17]. Dievs pieļauj to pastāvēšanu daļēji tādēļ, lai pierādītu savu patieso mācekļu... Lasīt tālāk
Nule kā sacītais nebūt nenozīmē, ka reliģiskais unionisms (sinkrētisms) būtu jāuzskata par pieļaujamu vai, vēl jo mazāk, atzīstamu parādību. Vārdi “ar mīlestību pret visiem” patiešām... Lasīt tālāk
Termins separātisms jeb shizma apzīmē reliģisku grupējumu atšķelšanos no pastāvošajām baznīcām un atsevišķu konfesiju veidošanu bez bibliska pamatojuma, kā ieganstu izmantojot baznīcas tradīcijas, kalpošanas formas... Lasīt tālāk
Mūsu Kungs nav pilnvarojis izlemt ticības un baznīcas politikas jautājumus nedz atsevišķas personas (pāvestus, valdniekus, prezidentus), nedz kādus kolektīvus orgānus (baznīcu koncilus, sinodes, mācītāju konferences,... Lasīt tālāk
Termins kalpošanas amats gan Rakstos, gan Baznīcā tiek lietots šaurākā un plašākā nozīmē. Vispārīgā nozīmē tas attiecas uz jebkuru Evaņģēlija pasludināšanas vai sakramentu pārvaldīšanas veidu,... Lasīt tālāk
Pats par sevī saprotams, ka publiskā kalpošana (mācītāja amats) netiek pretstatīta visu ticīgo vispārējai kalpošanai (garīgajai priesterībai), kuriem kā garīgiem priesteriem ir pienākums sludināt Evaņģēliju... Lasīt tālāk
Publiskais kalpošanas amats ir dievišķs iestādījums.... Lasīt tālāk
Lai arī publiskā kalpošana (mācītāja amats), kurš mācītājiem tiek piešķirts ar draudzes starpniecību, ir dievišķs iestādījums, tā nav absolūti nepieciešama; jo visi ticīgie, būdami garīgi... Lasīt tālāk
Runājot par šāda aicinājuma nepieciešamību, Augsburgas ticības apliecība pasludina: “Nevienam baznīcā nav atļauts publiski (atklāti, oficiāli) mācīt un sakramentus pārvaldīt, kā tikai pēc iedibinātās kārtības... Lasīt tālāk