Par garu, garīgumu un garīgu dzīvi daudz ir ticis runāts un tiek runāts joprojām. Pasaulē netrūkst kristiešu, kuri tiecas pēc pilnīgas garīgas dzīves, Dieva piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem, meklējot atslēgas šādai dzīvei Bībelē, baznīcas un citu reliģiju tradīcijās. Metodes te ir visdažādākās – gavēšana, atjaunošanās nometnes, meditācijas, svētceļojumi, minot tikai dažas. Tomēr tas, ko šādi kristieši beigu beigās piedzīvo ir vilšanās – brīnumi nenotiek, iekšēja miera un drošības nav, dzīve nevedās labāk kā iepriekš, attiecības ar citiem cilvēkiem nemainās, vismaz uz labo pusi, nē, paša grēki un vainas nemazinās, Dievs šķiet kaut kur tālu un neaizsniedzams, un beigu beigās nolaižas rokas.
Lasīt tālāk »
Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt? [Gal.3:3]
Lasīt tālāk »
Ja mūsu sirdis mūs pazudina, Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds un zina visas lietas (1.Jņ.3:20).
Lasīt tālāk »
Gadsimtiem ilgi pat kristīgajā baznīcā cilvēki ir diskutējuši un strīdējušies par to, kas tad ir Kristība un ko tā dod. Tās ir pilnīgi veltas diskusijas. Rom.6:3-11. Pāvils pavisam vienkārši konstatē, ka Kristība ir brīnums, ko Dievs dara, lai “savienotu” mūs ar Kristu un pats ar sevi. Šī savienošana nav nedz mistiska, nedz simboliska, tā ir patiesa!
Lasīt tālāk »
Daudzviet kristiešu vidē ir ierasti sacīt, ka “Gars” viņiem licis pieņemt kādu konkrētu lēmumu. Tomēr ja sakāt: “Gars mani vadīja”, tas nebūt nenozīmē, ka tas noteikti ir bijis Dieva Gars. Dieva vārdā Dievs brīdina savus bērnus, ka bez Viņa Gara ir arī daudz citu – ļauno garu. Tāpēc, ka pasaulē ir tik daudz ļauno garu, Dievs vēlas, lai šajā laikā, kad tik daudz cilvēku atsaucas uz “Gara” vadību, jūs ik dienas “pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva” [1.Jņ.4:1].
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)