Skip to content
15. janvāris, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

16. Ko Dievs vēlas mums teikt ar pirmo bausli?

  • Sākums
  • Svētā Vakarēdiena saistība ar citiem žēlastības līdzekļiem
  • e-raksti

Svētā Vakarēdiena saistība ar citiem žēlastības līdzekļiem

Dr. Dž. Teodors Millers

Svētais Vakarēdiens, līdzīgi Evaņģēlijam šī vārdā šaurākajā nozīmē un svētajai Kristībai, ir attaisnošanas un grēku piedošanas līdzekļi. Tas nozīmē, ka Svētais Vakarēdiens nav bauslība vai kāds darbs, ko cilvēks veiktu Dieva labā, bet gan tīrs Evaņģēlijs jeb Kristus žēlīgs darbs, ar kura starpniecību Viņš kontaktējas ar cilvēkiem, piedāvājot visiem komunikantiem žēlastību un nopelnus, kurus Viņš guva pasaulei ar savu krusta nāvi. Tādēļ Svētais Vakarēdiens ir patiess žēlastības līdzeklis, ar kura palīdzību Svētais Gars pārliecina visus komunikantus, ka viņiem ir žēlīgs Dievs, kurš Kristus dēļ piedod viņiem to grēkus.

Svētā Vakarēdiena saistība ar citiem žēlastības līdzekļiem

Šo patiesību apliecina iestādīšanas vārdi: “Ņemiet un ēdiet, šī ir mana miesa, kas par jums top nodota,” un: “Ņemiet un dzeriet, šīs ir manas asinis, kas par jums top izlietas.” Šie vārdi nepārprotami izsaka žēlīgo Evaņģēlija vēsti, ka mums nav jāizpērk mūsu grēki, jo to ir paveicis pats Kristus, pie krusta izliedams par mums savas asinis, un ka mēs pilnībā iemantojam šīs debesu dāvanas, patiesā ticībā pieņemot Evaņģēlija piedāvājumu, kuru Viņš izdara Svētajā Vakarēdienā.

Luters saka:

“Mise [Svētais Vakarēdiens] nav darbs vai upuris [kurš jānes mums], bet dievišķās žēlastības vārds un zīme, kuru Dievs lieto mūsu labā, lai mūsos izraisītu un stiprinātu ticību Viņam.”

Tā arī Apoloģija pasludina:

“Sakraments ir iestādīts par grēku piedošanas zīmi un liecību, un tam ir attiecīgi jāpamudina grēka nomāktās sirdsapziņas būt pārliecinātām un ticēt, ka to grēki ir bez maksas piedoti.”

Arī Šmalkaldes artikuli pieskaita Svēto Vakarēdienu žēlastības līdzekļiem, “ar kuru palīdzību tiek sludināta grēku piedošana”.

Līdzīgi svētajai Kristībai un privātai absolūcijai, Svētais Vakarēdiens grēciniekiem piedāvā grēku piedošanu, dzīvību un pestīšanu individuāli, un līdz ar to tā pati žēlastība, kuru Evaņģēlijs pasludina visiem, ikvienam komunikantam tiek pasludināta un piedāvāta privāti. Taču Svētajam Vakarēdienam ir kāda īpašība, kura nepiemīt citiem žēlastības līdzekļiem. Šajā Sakramentā Kristus apstiprina savu žēlīgo grēku piedošanu, dodot pats savu miesu un asinis, ko komunikants saņem līdz ar maizi un vīnu (1.Kor.10:16; 11:27-29). Tādējādi, Svētajam Vakarēdienam piemīt patiesa debešķīga matērija (Kristus miesa un asinis), kuras nav Kristībai, un, dāvinot šo “debesu lietu,” Kristus sniedz komunikantam pārliecību par viņa grēku piedošanu.

Tādēļ Svētais Vakarēdiens ir viscienījamākais no sakramentiem, par kuru ikvienam ticīgajam būtu no sirds jāpriecājas. Diemžēl, cilvēki, kuri vērtē paši savu samaitāto saprātu augstāk par Dieva vārdu, ir sagrozījuši šo dārgo sakramentu. Katoļi ir to ne tikai sakropļojuši (zem viena veida)*, bet ir arī pārvērtuši to no iedarbīga žēlastības līdzekļa nebibliskā “bezasiņu upurī” (transsubstanciācija; katoļu mises upuris par dzīvo un mirušo grēkiem). Kalvinisti (cvinglijieši), turpretī, noliedza mūsu Kunga miesas un asiņu reālo klātbūtni Svētajā Vakarēdienā, bet luterāņus, kuri aizstāvēja biblisko mācību par reālā klātbūtni, apsūdzēja kanibālismā, Tiesta mielastā** un tamlīdzīgi.

Konkordijas formula:

“Divi zirga astes astri un izdomājums, no kā pat pašam Sātanam ir neērti; Sātana ekskriments, ar kuru Sātans pats sevi un cilvēkus izsmej.”

Citi maldu mācītāji, kuri arī pārkāpj Rakstus, piedēvē Svētajam Vakarēdienam “fizisku” jeb “dabisku” iedarbību, tādējādi novēršot kristiešu uzmanību no tā patiesā mērķa un funkcijas. Lai atspēkotu šos maldus, mums ir nepieciešams plašāks un detalizētāks mācības par Svēto Vakarēdienu apskats.


* – Sakramenta pasniegšana vienā veidā (lajiem tiek dota tikai maize).

** – Pēc kāda sengrieķu mīta, Tiestam, Mikēnu valdnieka Atreja brālim, pēc Atreja pavēles mielastā tika pasniegts ēdiens, pagatavots no viņa dēla; Tiests ēda, un tikai vēlāk uzzināja patiesību.

Tags: Kristīgā dogmatika mācība par Svēto Vakarēdienu

Continue Reading

« Attaisnots un apžēlots
Inkarnācija un reālā klātbūtne luteriskajā un reformēto konfesijās »

Ieskaties

Krusta vārds - vienpusība un stulbums?
Romas katoļu reliģijas izpratne par Baznīcu [1.daļa - Katoļu katehisms]
Jautājumi un atbildes skaidrākai sapratnei
Kristīga dzīve un krusts

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • talyc: “Skatos, ka šinī jautājumā ir nepieciešams skaidrojums. Tā pat kā gaļas ēšana vai neēšana kristīgam cilvēkam ko nozīmē; tā pat…”
  • Janis Karklins: “...bet ko saka Dieva vārds?! Būtu labi arī atsauces, kādā kontekstā Luters un Bonhēfers izsaka šo domu?”
  • Roberto: “"Agrīnais Luters" māca, ka ir pieļaujama tikai pasīva un vārdiska pretošanās. "Vēlīnais Luters" apgalvo, ka konkrētos apstākļos kristietim ar ieročiem…”
  • Janis Karklins: “Vai nav tā, ka ādamiskais cilvēks(grēcīgais), visvairāk ir nodarbināts ar vainas meklēšanu pie tuvākā, valdības u.t.t., lai attaisnotu savu nepaklausību?…”
  • Roberto: “Luters raksta: “Pietiek, ja imperatoram piemīt saprāts.” [WA 27:417-418] Tas attiecas uz visu līmeņu varām. Bet, ko darīt, ja valdība…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kas ir Svētais Vakarēdiens?
  • Grēku nožēlošana ir cieši saistīta ar Kristību un Svēto Vakarēdienu
  • Vakariņas vai Svētais Vakarēdiens
  • Par Svēta Vakarēdiena upuri
  • Pēdējā vakarēdiena divpadsmit karikatūras
  • Katra žēlastības līdzekļa pilnīgā unikalitāte
  • Dievgalda kopība ar nešķīstajiem
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • ka-mes-rupejamies-par-savu-tuvako Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?
    • e-mācība

    Kā mēs rūpējamies par savu tuvāko?

  • Par laulības kārtu un ģimenes būtību Par laulības kārtu un ģimenes būtību
    • e-raksti

    Par laulības kārtu un ģimenes būtību

  • Pāvesta Franciska atmaskotājs kritis nežēlastībā Pāvesta Franciska atmaskotājs kritis nežēlastībā
    • e-ziņas

    Pāvesta Franciska atmaskotājs kritis nežēlastībā

  • Citu cilvēku brīvība Citu cilvēku brīvība
    • e-refleksijas

    Citu cilvēku brīvība

  • Dieva vārds un Gars absolūti mirušos dara dzīvus Dieva vārds un Gars absolūti mirušos dara dzīvus
    • e-refleksijas

    Dieva vārds un Gars absolūti mirušos dara dzīvus

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)
  • Luteriskie Bībeles kometāri tiešsaistē
  • Šķelšanās LELB. Vai Rubeņa aiziešana sagraus Vanaga baznīcu?

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Lk.6:39
    Vai akls aklam ceļu var rādīt? Vai tie abi nekritīs bedrē?

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021