Svētā Vakarēdiena saistība ar citiem žēlastības līdzekļiem

▶ Noklausies šo e-publikāciju

Svētais Vakarēdiens, līdzīgi Evaņģēlijam šī vārdā šaurākajā nozīmē un svētajai Kristībai, ir attaisnošanas un grēku piedošanas līdzekļi. Tas nozīmē, ka Svētais Vakarēdiens nav bauslība vai kāds darbs, ko cilvēks veiktu Dieva labā, bet gan tīrs Evaņģēlijs jeb Kristus žēlīgs darbs, ar kura starpniecību Viņš kontaktējas ar cilvēkiem, piedāvājot visiem komunikantiem žēlastību un nopelnus, kurus Viņš guva pasaulei ar savu krusta nāvi. Tādēļ Svētais Vakarēdiens ir patiess žēlastības līdzeklis, ar kura palīdzību Svētais Gars pārliecina visus komunikantus, ka viņiem ir žēlīgs Dievs, kurš Kristus dēļ piedod viņiem to grēkus.

Šo patiesību apliecina iestādīšanas vārdi: “Ņemiet un ēdiet, šī ir mana miesa, kas par jums top nodota,” un: “Ņemiet un dzeriet, šīs ir manas asinis, kas par jums top izlietas.” Šie vārdi nepārprotami izsaka žēlīgo Evaņģēlija vēsti, ka mums nav jāizpērk mūsu grēki, jo to ir paveicis pats Kristus, pie krusta izliedams par mums savas asinis, un ka mēs pilnībā iemantojam šīs debesu dāvanas, patiesā ticībā pieņemot Evaņģēlija piedāvājumu, kuru Viņš izdara Svētajā Vakarēdienā.

Luters saka:

“Mise [Svētais Vakarēdiens] nav darbs vai upuris [kurš jānes mums], bet dievišķās žēlastības vārds un zīme, kuru Dievs lieto mūsu labā, lai mūsos izraisītu un stiprinātu ticību Viņam.”

Tā arī Apoloģija pasludina:

“Sakraments ir iestādīts par grēku piedošanas zīmi un liecību, un tam ir attiecīgi jāpamudina grēka nomāktās sirdsapziņas būt pārliecinātām un ticēt, ka to grēki ir bez maksas piedoti.”

Arī Šmalkaldes artikuli pieskaita Svēto Vakarēdienu žēlastības līdzekļiem, “ar kuru palīdzību tiek sludināta grēku piedošana”.

Līdzīgi svētajai Kristībai un privātai absolūcijai, Svētais Vakarēdiens grēciniekiem piedāvā grēku piedošanu, dzīvību un pestīšanu individuāli, un līdz ar to tā pati žēlastība, kuru Evaņģēlijs pasludina visiem, ikvienam komunikantam tiek pasludināta un piedāvāta privāti. Taču Svētajam Vakarēdienam ir kāda īpašība, kura nepiemīt citiem žēlastības līdzekļiem. Šajā Sakramentā Kristus apstiprina savu žēlīgo grēku piedošanu, dodot pats savu miesu un asinis, ko komunikants saņem līdz ar maizi un vīnu (1.Kor.10:16; 11:27-29). Tādējādi, Svētajam Vakarēdienam piemīt patiesa debešķīga matērija (Kristus miesa un asinis), kuras nav Kristībai, un, dāvinot šo “debesu lietu,” Kristus sniedz komunikantam pārliecību par viņa grēku piedošanu.

Tādēļ Svētais Vakarēdiens ir viscienījamākais no sakramentiem, par kuru ikvienam ticīgajam būtu no sirds jāpriecājas. Diemžēl, cilvēki, kuri vērtē paši savu samaitāto saprātu augstāk par Dieva vārdu, ir sagrozījuši šo dārgo sakramentu. Katoļi ir to ne tikai sakropļojuši (zem viena veida)*, bet ir arī pārvērtuši to no iedarbīga žēlastības līdzekļa nebibliskā “bezasiņu upurī” (transsubstanciācija; katoļu mises upuris par dzīvo un mirušo grēkiem). Kalvinisti (cvinglijieši), turpretī, noliedza mūsu Kunga miesas un asiņu reālo klātbūtni Svētajā Vakarēdienā, bet luterāņus, kuri aizstāvēja biblisko mācību par reālā klātbūtni, apsūdzēja kanibālismā, Tiesta mielastā** un tamlīdzīgi.

Konkordijas formula:

“Divi zirga astes astri un izdomājums, no kā pat pašam Sātanam ir neērti; Sātana ekskriments, ar kuru Sātans pats sevi un cilvēkus izsmej.”

Citi maldu mācītāji, kuri arī pārkāpj Rakstus, piedēvē Svētajam Vakarēdienam “fizisku” jeb “dabisku” iedarbību, tādējādi novēršot kristiešu uzmanību no tā patiesā mērķa un funkcijas. Lai atspēkotu šos maldus, mums ir nepieciešams plašāks un detalizētāks mācības par Svēto Vakarēdienu apskats.

---

* – Sakramenta pasniegšana vienā veidā (lajiem tiek dota tikai maize).

** – Pēc kāda sengrieķu mīta, Tiestam, Mikēnu valdnieka Atreja brālim, pēc Atreja pavēles mielastā tika pasniegts ēdiens, pagatavots no viņa dēla; Tiests ēda, un tikai vēlāk uzzināja patiesību.