Seko Man
Un, kad Jēzus no turienes aizgāja, Viņš redzēja vienu cilvēku, vārdā Mateju, pie muitas būdas sēžam un saka uz to: “Nāc Man pakaļ.” [Mt.9:9]
Holandiešu vecmeistars Hendriks Terbrigens pasaulei ir dāvājis apbrīnojamu Mateja attēlojumu gleznā “Mateja aicināšana”.
Vīrs ar garu bārdu, Matejs, redzams pašā gleznas vidū. Uz galda guļ nauda un grāmatvedības ruļļi. Abās pusēs Matejam ir citi vīri, kas centīgi pilda savus pienākumus. Izstiepuši savas rokas pār galdu, tie darbojas ar naudu un skatās ruļļos.
Bet no sāniem ir pienācis Jēzus. Viņš stiepj roku pretī Matejam un gandrīz vai nedzirdami aicina: seko Man, nāc Man pakaļ!
Gleznā visaizkustinošākā ir Mateja sejas izteiksme. Viņš netic savām acīm un, pielicis pirkstu sev pie krūtīm, it kājautā: es? Vai tiešām Tu aicini mani? Vai tiešām man ir dota laime un privilēģija Tev sekot? Mateja tēls ir tik dzīvs, ka ļoti viegli var iedomāties viņu tā jautājam.
Mākslinieks patiešām bija sapratis būtisko: sekot Jēzum ir tik neizsakāma laime un žēlastība, ka pat grūti noticēt. – Es taču esmu zaudējis visu krietno cilvēku cieņu un uzticību un neuzdrošinos tuvoties Dievam! Bet, neskatoties ne uz ko, Jēzus mani, muitnieku, aicina pie Sevis!
Tomēr vairums cilvēku tā nedomā, jo nauda un rēķini viņiem šķiet svarīgāki par Jēzu. Un, pat ja viņi grasītos sekot Jēzum, tie uzskata, ka par šādu cilvēku lēmumu Viņam jābūt ļoti pateicīgam. Viņi uzskata sevi par lieliem un svarīgiem, bet Jēzu uzlūko tikai kā vienu no daudzajām alternatīvām, ko pēc patikas var izvēlēties.
Tajā pašā laikā ir sastopami arī tādi cilvēki, kas apzinās, ka ir pazuduši un viņu dzīve ir nožēlojama. Viņi labprāt vēlētos būt kristieši, taču domā, ka baznīca un kristietība nav domāta viņiem, bet tikai krietniem ļaudīm.
Ja arī tu domā līdzīgi, tu rūgti maldies. Jēzus ir nācis aicināt visus nelaimīgos un pazudušos, kam dzīvē neveicas. Tu neesi šo žēlastību pelnījis vairāk kā Matejs, bet, neskatoties ne uz ko, Jēzus nāk pie tevis un saka: “Seko Man!” Celies un ej Viņam pakaļ!
Ieskaties