Saņemt izlīgumu ar Dievu

“Jo Dievs bija Kristū un salīdzināja pasauli ar Sevi, tiem viņu grēkus nepielīdzinādams, un ir mūsu starpā licis salīdzināšanas vārdu. Tā mēs nākam, Kristus sūtīti, un pamācām, it kā Dievs runātu caur mums. Mēs lūdzam Kristus Vārdā: ļaujieties salīdzināties ar Dievu!” (2.Kor.5:19-20)

Raugoties uz krustu, uz kura Dievs ļāva savam vienīgajam Dēlam noasiņot un mirt par mūsu grēkiem, nevienam vairs nebūtu jāšaubās, ka Dievs viņu pieņems, kad viņš atgriezīsies pie Viņa. Kas tad ir palicis pāri, kas vēl joprojām var piepildīt cilvēku ar bailēm? Vai viņa grēki? Par tiem ir samaksāta neizmērojami milzīga cena: Dieva Dēla asinis. Vai Dieva dusmas? Tās ir nomierinātas ar Kristus nāvi. Vai Dieva draudi bauslībā? Tie ir atcelti caur krustu Golgātā un aizstāti ar skaidriem žēlastības un pestīšanas solījumiem.

Tikpat droši, kā tas, ka Kristus nāves brīdī zemes saule pārstāja spīdēt, tikpat droši ir tas, ka ir uzlēkusi patiesā Saule, žēlastības un taisnības Saule. Tikpat droši kā tas, ka kapi tika atvērti un mirušie izgāja pēc Kristus nāves, tikpat droši ir tas, ka Viņa nāve kļuva par nāvi mūsu nāvei un par avotu, no kā izplūst mūžīgās dzīvības straume, kas plūst uz mums. Tikpat droši kā tas, ka Kristus nāves laikā klintis sašķēlās, tikpat droši ir tas, ka tajā brīdī norēķinu grāmata, kurā bija ierakstīti visu cilvēku parādi, tika saplēsta ar paša Dieva roku. Tikpat droši kā tas, ka tempļa priekškars tika pārplēsts divās daļās un atklājās žēlastības tronis tempļa vissvētākajā vietā, tikpat droši ir arī tas, ka tagad visiem cilvēkiem ir pieeja pie Debesu vissvētākās vietas. Dieva sūtņiem tagad vajadzētu aicināt visus cilvēkus: “Nāciet, nāciet, saņemiet izlīgumu ar Dievu!” Nav nepieciešams jautāt: “Ak, kā gan es samierināšos ar Viņu, Vissvētāko, kuru esmu aizvainojis un sadusmojis?” Tas jau ir paveikts! Dievs ir brīnišķīgi, pilnīgi un mūžīgi izlīdzis ar visiem, Viņš ir salīdzinājies, samierinājies ar visiem! Lai arī mēs saņemam izlīgumu ar Dievu!

Ja kāds tagad negrib nākt pie Dieva, kad tad viņš to gribēs darīt? Ja, kāds tagad nejūtas pārliecināts, kas gan būtu nepieciešams, lai viņš mainītu savas domas? Ja kāds netic, ka ir pietiekami ar paša Dieva Dēla nāvi, kas gan būtu vajadzīgs, lai tas šķistu viņam pietiekami? Ja kāds nevēlas pieņemt šo Dieva aicinājumu nākt pie Viņa, kas gan vēl viņā radīs interesi? Ja mīlestība, kas iedvesmoja Dieva Dēlu nomirt cilvēci izpērkošā nāvē pie krusta, nevar ar tās maigo visvarenību likt cilvēkam nākt pie Dieva, kas tad vēl varētu viņu motivēt to darīt?

Daži cilvēki paši ļauj, ka bailes par savu grēku parādu attur viņus saņemt izlīgumu ar Dievu. Citi kavē sevi saņemt izlīgumu, jo mīl grēku un pasauli. Visus, pilnīgi visus cilvēkus, arī šos, Dieva Dēls steigšus aicina: “Ak, saņemiet jel izlīgumu ar Dievu!”

Tu, kas vēlies palikt Dieva ienaidnieks, ko tu dari?!

Kā tu vari palikt nesaviļņots no mīlestības, ko Dievs tev ir atklājis caur Sava Dēla nāvi?

Padomā par to: Dievam tu neesi vajadzīgs (Viņš ir pašpietiekams), bet pat no mūžības Viņš gribēja tevi vilkt pie Sevis un izglābt! Viņš iepriekšparedzēja tavu grēkākrišanu un jau iepriekš nolēma tevi izpirkt un samierināt ar Sevi. Tu Viņu izaicināji un sadusmoji, bet Viņš negaidīja, kad tu nāksi pie Viņa. Viņš zināja: ja izlīgums būtu atkarīgs no tevis, no tā, lai tu izdarītu pirmo soli, tad tu nekad Viņu nemeklētu. Dievs Visaugstākais, lai gan Viņš bija sadusmots, uzņēmās iniciatīvu tevis atjaunošanai svētumā, ļaujot Savam vienīgajam Dēlam nomirt par tevi. Šādi tu esi tapis samierināts ar Dievu. Tagad Viņa kalpi ar mīlestības un līdzjūtības asarām lūdz tevi saņemt izlīgumu ar Dievu, ļaut salīdzināties ar Dievu. Uz Samierinātāja krusta ar lieliem, asinssarkaniem burtiem ir rakstīts: “Saņemiet izlīgumu!” Asinis, kas plūda no Kristus brūcēm uz krusta, aicina: “Saņemiet izlīgumu!” Ķerubi kliedz no neaizsegtā žēlastības troņa: “Saņemiet izlīgumu!” Mirušie, kas augšāmcēlās no saviem kapiem, sauc: “Saņemiet izlīgumu!” Atlūzušie klintsakmeņi dārd: “Saņemiet izlīgumu!” Šis pats aicinājums atskan no visu svēto garu mutēm, kurus Kristus nāve jau ir paņēmusi Debesīs.

Bēdas tam, kas paliek kurls pret šiem tūkstošiem saucēju!
Bēdas tam, kas nicina Mīlestību, kas par viņu nomira!
Bēdas tam, kurš paturēs savu naidīgumu pret Dievu un kurš uzskata Dieva Dēla nāvi par veltīgu priekš sevis!