Reiz mežā dzima meldijā…

Reiz mežā dzima eglīte, ko pāvests nocirtis,
Uz vatikānu aizvedis par svētu nosaucis;
Atdzied: uz vatikānu aizvedis par svētu nosaucis.

Ar koku, ko viņš nocirtis viņš ļaudis mānījis,
To mandarīniem piekāris par palmu nosaucis;
Atdzied: ar mandarīniem piekāris par palmu nosaucis.

Nu izpušķots un izgreznots šis koks ir jāsauc svēts;
Jo vispasaules dieveklim tas garā novēlēts;
Atdzied: jo vispasaules dieveklim tas garā novēlēts.

Kas netic palmai svētajai, tas tiešām nolādēts,
Jo slacīts svēto asinīm, patiesi tas kļūst svēts;
Atdzied: Jo slacīts svēto asinīm, patiesi tas kļūst svēts.

Par darbiem un pret ticību būs eglei liecināt,
Un ziemassvētkos pāvestu pār dievu sumināt;
Atdzied: Un ziemassvētkos pāvestu pār dievu sumināt.

Bet svēts, kas paliek ticībā un egli nepielūgs,
Tas īstos augļus, īstā kokā, īstā laikā plūks;
Atdzied: Tas īstos augļus, īstā kokā, īstā laikā plūks.

No tā būs visiem mācīties, par to, kas salds, kas rūgts,
Par to ka pāvests antikrists, es liecināt jums SŪTĪTS;
Atdzied: Par to ka pāvests antikrists, tu liecināt šeit lūgts.