Pieņemtā zvēra zīme šķirs no pestīšanas Kristū

Noklausies šo e-publikāciju

Raksti vēsta par mūžīgām mokām un sodību, ko iemantos tie. kas pakļausies pēdējo laiku bezdievīgajai varai. Te mēs varam skaidri ieraudzīt, ka ne jau bailes no kontroles vai miesas nebrīves, bet pestīšanas apdraudējums būs par iemeslu tam, ka kristieši labāk izvēlēsies nāvi, bet nepielūgs zvēru un nepieņems viņa zīmi.

Šobrīd šī visai nozīmīgā lieta vienkārši jāpatur prātā un jāpievēršas ļoti konkrētam jautājumam: ko tādā situācijā darīt? Kā šādos apstākļos, kad visi nepakļāvīgie būs pakļauti bada un nāves briesmām, pastāvēt?

Pirmā doma, kas daudziem nopietniem kristiešiem ienāk prātā, kad tie aptver situācijas nopietnību, ir meklēt iespējamu patvērumu ārpus tirāniskā un bezdievīga režīma robežām, kad Bībelē minētais laiks būs klāt. Tas pirmajā brīdī šķiet dabisks un salīdzinoši vienkāršs risinājums, ko daudzi, iespējams, mēģinās īstenot. Taču vairums to nevarēs, un ari Bībele mūs nemudina to darīt, bet aicina uz pavisam ko citu. Tūlīt pēc iepriekš citētā apraksta par mocībām, kas būs jāizcieš tiem, kuri zvēram būs izrādījuši savu “lojalitāti”, seko piebilde, kas attiecas uz ticīgajiem, kuri nepakļaujas zvēram: “Šeit vajadzīga svēto izturība, kas tur Dieva baušļus un Jēzus liecību.” Tie tiek mudināti izturēt un paciest, nevis bēgt. Viņiem būs jābūt par pasaules gaismu un zemes sāli arī šajos grūtajos laikos.

Tāpat daudzviet citur Svētie Raksti liecina par īpaši grūtiem laikiem, kas sagaida Baznīcu pasaules galā. Šis laiks kristīgajiem būs ļoti grūts, taču Dievs tos izglābs un saīsinās pārbaudījumu laiku, lai tie neietu bojā -“Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas” (Mt.24:22) -, jo Kristus ir devis savai Baznīcai apsolījumu, ka tā paliks un būs šajā pasaulē līdz pat pasaules galam (Mt.8:20). Kad liksies, ka Baznīcai un ticīgajiem neglābjami jāiet bojā. Kristus nāks un uzvarēs netaisno.

Kā tad pastāvēt pēdējos grūtajos laikos? Kādas ir iespējas to izdarīt? Bībele taču vēstī, ka bez zvēra vārda vai viņa skaitļa zīmes nevarēs ne pirkt, ne pārdot. Šobrīd var mēģināt atbildēt uz šo jautājumu tikai tādā gadījumā, ja pravietojumā pieminēto notikumu laiks ir jau tuvu klāt, par ko, iespējams, liecina daudzās iepriekš pieminētās zīmes. Ja pravietojums ir attiecināms uz kādu citu, daudz vēlāku laiku, tad mēs varam tikai atviegloti nopūsties; par to, kā tajos laikos pastāvēt, domās nākamās kristieša paaudzes.

Ja pašreiz notiekošie procesi pārskatāmā – viena cilvēka mūža – laikā īstenosies kā Rakstos pieminētie notikumi, tad kristīgajiem, ja pareizi saprotam šos procesus, tomēr būs ierobežota iespēja izdzīvot naidīga režīma apstākļos.

Ja zīme, bez kuras nevarēs ne pirkt, ne pārdot, ir kāds mums pazīstamā mikročipa tālāks atvasinājums, tad šis digitālo tehnoloģiju implants pamatā pildīs trīs funkcijas:

• aizstās naudas karti (skaidras naudas un plastikāta karšu, visticamāk, drīzumā vairs nebūs);
• aizstās personu identificējošos dokumentus (tiks lietots arī mājokļa, seifa, auto aizdedzes un citu atslēgu vietā);
• tiks izmantots pārvietošanās un cita veida kontrolei un izsekošanai. Vismaz sākotnējā posmā tas arī varētu būt pamatā viss. Vēlākajā posmā varētu nākt klāt arī vēl kādas citas lietošanas jomas.

Visgrūtāk, protams, ir iztikt bez naudas, tāpēc ari pravietojumā tiek runāts par pirkšanu un pārdošanu, tā ir galvenā zvēra zīmes pazīme. Ja mikročips aizstās naudu vai plastikāta naudas karti, tad kādas iespējas vēl paliek pirkt un pārdot bez skaidras naudas vai naudas kartēm?

Šobrīd līdztekus šiem maksāšanas līdzekļiem pastāv arī tāds elektronisko norēķinu un tirdzniecības veids, kas īstenojams ar datora palīdzību tīmeklī un ļauj iztikt bez papīra naudas un plastikāta kartēm. Izmantojot šādu norēķinu un tirdzniecības veidu, iespējams kādu laiku vēl varēs apiet tos norēķinu veidus, kas būs saistīti ar implantētajiem mikročtpiem. Jādomā, ka šāda iespēja vismaz pirmajā laikā būs, jo norēķinos ar privātpersonām (piem., algas pārskaitījums uz kontu), firmām un organizācijām būs pagrūti iztikt bez tradicionālā elektroniskā naudas pārskaitīšanas veida – no konta uz kontu ar datora palīdzību. Te, cerams, vismaz sakuma, nekāds čips nebūs vajadzīgs. Tā varēs apmaksāt dažādus rēķinus, pirkt un pārdot nepieciešamās preces.

Protams, Bībele atklāj, ka tirāniskais režīms visādi centīsies panākt (Atkl.13:15; vārds panākt, sengrieķu burtiski “darīt” visticamāk norāda uz ilgāku procesu), lai ar laiku neviens nevarētu izvairīties no zīmes pieņemšanas. Tas nozīmē, ka legālā veidā pilnīgi izvairīties no sistēmas tirānijas nevarēs.

Kāds liktenis tad sagaidīs tos. kas atteiksies zīmi pieņemt? Tiem būs jākļūst par izstumtajiem kopā ar bezpajumtniekiem, noziedzniekiem un citiem deklasētajiem, kas arī tīši vai netīši būs ārpus oficiāli legālās sistēmas.

Īpašs konspirēts pretspars tirāniskajai sistēmai visdrīzāk sagaidāms no organizētas noziedznieku pasaules, kurai ir ļoti liels materiālais, intelektuālais un pat militārais potenciāls. Arī legālā biznesa varenajiem var būt savas intereses, kas atšķirsies no varas īstenotāju interesēm. Varbūt no tā savs labums atleks arī kristīgajiem, kas būs spiesti glābt savas un savu bērnu dzīvības un dvēseles.

Tajos grūtajos laikos tiem būs jāizmanto katra kaut cik pieņemama iespēja, lai varētu izdzīvot, nenododot Kristu. Jāatceras, ka laiks, par ko runājam, būs nebijušas laicīgas pārticības un ārēja miera laiks, kad cilvēki sacīs: “Nu ir miers un drošība!” (1.Tes.5:3), varbūt no šīs pārticības kas atbirs arī izstumtajiem.

Tāpat jāņem vērā, ka tie, kas zvēra zīmi būs pieņēmuši, tāpēc jau uzreiz nekļūs ļauni un necilvēcīgi morāla ziņā. Varbūt to starpā būs arī tādi, kas atbalstīs kristiešus sava tīri cilvēciskā krietnuma vai arī kādu interešu dēļ. Taču mūžīgo dzīvību viņi ar to iemantot nevarēs, jo, kā liecina Raksti, pieņemtā zvēra zīme tos būs šķīrusi no Kristus. Protams, viss iepriekš sacītais par izdzīvošanas iespējām pēdējo vajāšanu laikos ir tikai vairāk vai mazāk hipotētiska iespēja, kuras daudziem varbūt nemaz nebūs. Tos Dievs būs izredzējis apliecināt savu ticību ar asinīm un tā iemantot nevīstošu dzīvības vainagu. Uz to katram patiesam kristietim būtu jābūt gatavam vienmēr.

[Pārpublicēts no Biķeru Draudzes Avīzes Nr.9(25)]