Pastarā diena drīz būs klāt

Skaidrs ir tas, ka mums vairs nav jāgaida nekādas laicīgas lietas, kuras norādītas Svētajos Rakstos, – tas viss jau ir beidzies un piepildījies. Romas valsts ir beigusi pastāvēt, pāvestības godība jau zūd, pasaule krakšķ un brakšķ visos stūros, draudēdama sabrukt kuru katru brīdi.

Dieva priekšā tas ir tāpat, kā kad svece vai degošs salms ir jau izdedzis un gatavojas apdzist – tas pēdējā brīdī vēl iedegas ar liesmu, itin kā tikai sāktu pa īstam degt, un tieši šajā uzliesmojumā ir degšanas beigas. Tāpat tagad notiek ar kristietību un spožo Evaņģēlija gaismu.

Arī visi mūsu gaišreģi – ārpus Rakstiem un līdzās tiem – raksta, ka pēc šī laika viss atkal būs labi. Ja viņi to ir pareizi uztvēruši un šis paredzējums ir patiess, tad, es ceru, pastarā diena drīz būs klāt. Tā mūs atbrīvos no visa ļaunuma un palīdzēs iemantot mūžīgu prieku.

Tā nu es šo skaidrā Evaņģēlija laiku uzlūkoju ne citādi, bet – kā laiku, kurā Dievs ar Evaņģēlija palīdzību aizkavē un saīsina mūsu bēdu brīdi, par kuru Kristus (Mt.24:22) saka: “Un, ja šīs dienas netiktu saīsinātas, tad neviens cilvēks neizglābtos; bet izredzēto dēļ šīs dienas tiks saīsinātas.” Jo, ja pasaule, būdama tāda, kāda tā ir, vēl ilgāk turpinātu pastāvēt, tad visi cilvēki noteikti sāktu sekot vai nu Muhamedam, vai Epikūram, tad neviena kristieša vairs nebūtu, – kā Kristus (Lk.18:8) saka: “Bet vai Cilvēka Dēls, kad Tas nāks, atradīs ticību virs zemes?” Bija taču jau pienācis tāds laiks, kad ne īstas izpratnes, ne mācības par kristīgo ticību vairs nebija, kad visu bija pārņēmuši vieni vienīgi nebeidzami maldi, tumsība un māņticība.

Uz zemes tiešām nav bijis un arī nebūs lielāku bēdu, kas būtu sniegušās plašāk, turpinājušās ilgāk un plosījušās briesmīgāk par Muhameda un pāvesta negantību, kura ir postījusi visu pasauli miesīgi, ar slepkavošanu un asins izliešanu, bet vēl negantāk – ar dvēseļu maldināšanu un slepkavošanu, – kā parādīts Jāņa atklāsmes grāmatā (12:12 un tālāk), runājot par trešo “vai”. Te nu nākas sacīt, ka velns ir ticis brīvībā un valda pasaulē pēc savas patikas, ar visu niknumu un ļaunprātību.