Pashā Jērs ir upurēts pie krusta

“Izmēziet veco raugu, lai esat jauna mīkla! Jūs taču esat neraudzēti; jo arī mūsu Pashā jērs ir par mums upurēts – Kristus.” [1.Kor.5:7]

Ja vēlamies saprast un pareizi pielietot šos vārdus, vispirms spilgti jāiztēlojas, kādā situācijā reiz nokļuva israēlieši, saņemot pavēli nokaut savu Pashā jēru. Tajā laikā viņi atradās Ēģiptē, kur pār zemi valdīja nežēlīgs tirāns faraons. Israēla bērni, kas Ēģiptē bija tik laipni uzņemti Jāzepa dēļ, netaisnības dēļ bija padarīti par vergiem. Ar pātagas sitieniem nejūtīgi darba vadītāji viņus piespieda darīt nepanesamus darbus. Viņi kliedza uz Debesīm, un caur Mozu Dievs ļāva visbriesmīgākajām mocībām nākt pār Ēģiptes zemi, lai pārliecinātu faraonu atļaut israēliešiem emigrēt. Bet faraona sirds ar katru mocību kļuva jo cietāka.

Tomēr Israēlam beidzot pienāca pestīšanas stunda. Kā pēdējo no desmit mocībām Dievs vienu nakti sūtīja pa zemi nāves eņģeli, lai tas nogalinātu katru pirmdzimto bērnu katrā ēģiptiešu namā. Tas Kungs bija pavēlējis israēliešiem nokaut jēru un nosmērēt ar tā asinīm savu māju palodas un durvju stabus, nodrošinot, ka nāves eņģelis iet garām ar asinīm apzīmētajām mājām un pasaudzē to iedzīvotājus. Tajā briesmīgajā naktī katra ēģiptiešu māja, arī paša faraona māja, bija pilna brēkšanas un vaimanu. Gluži pretēji, visās israēliešu mājās atskanēja gaviles. Nākamajā rītā viņi, paša faraona ar steigu dzīti, devās prom no savas verdzības zemes uz apsolīto brīvības zemi otrpus Sarkanajai jūrai.

Tās visas bija tikai Vecās Derības priekšēnas, kuru piepildījums notika Jaunajā Derībā. Ēģipte bija norāde uz visu pasauli. Tirāns faraons simbolizēja šīs pasaules princi – velnu. Nāves eņģelis bija norāde uz mūžīgo nāvi. Pashā Jērs bija kā Kristus, kas tika upurēts pie krusta un augšāmcēlās. Jēra asinis uz durvju stabiem un palodas simbolizēja ticību Kristum. Visbeidzot, Izraēla priecīgā izceļošana uz Apsolīto zemi nozīmēja ticīgā kristieša svētīgu nāvi, aizejot no šīs pasaules uz mūžīgo Debesu dzimteni. Tāpēc, ak cik svētīgi ir visi tie, kas ticībā var uzvaroši izsaukties: “Mūsu Pashā jērs, Kristus, ir par mums upurēts!” Protams, ticīgie kristieši joprojām atrodas šīs pasaules Ēģiptē, kur elles faraons ir uzcēlis savu troni. Bet ar sava Lieldienu Jēra asinīm viņi ir brīvi gan nevis no velna kārdinājumiem, bet gan no viņa tirānijas. Ticīgie kristieši pagaidām vēl saglabā savu noslieci uz grēku, bet Jēra asinis dod viņiem spēku pretoties un pārvarēt grēcīgās vēlmes. Mūžīgās nāves eņģelis parādās viņu siržu durvju priekšā, taču, tā kā šīs durvis ticībā ir slacītas ar Lieldienu Jēra asinīm, nāves eņģelim tām ir jāiet garām. Galu galā ticīgajiem kristiešiem ir jāatstāj šīs pasaules Ēģipte uz visiem laikiem, ejot cauri Sarkanajai jūrai pēdējā pārbaudījumā, lai ieietu mūžīgās dzīves Apsolītajā Zemē.