Paliekot Kristū, esam Dieva priekšā bez vainas

“Jo tās ir Manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai.” [Mt.26:28]

No šiem svētajiem vārdiem mēs redzam, ka gan grēki, gan labie darbi ir tikuši noslīcināti, nonāvēti un zuduši Kristus asiņu Sarkanajā jūrā. Mēs redzam, ka pat ļoti lieli grēki ir zaudējuši savu pazudinošo spēku un arī lieliem dievbijības nopelniem un labiem darbiem nav spēka mūs taisnot. Tā kā Dieva Dēls ir cietis nāvi par manu glābšanu, es vēlos ciest klusu par saviem nopelniem.

Tagad nekādi grēki nekavē un labi darbi nepelna manu apžēlošanu un taisnību Dieva priekšā. Dieva priekšā nav nekā, kas kavētu smagi kritušu grēcinieku jebkurā brīdī nākt un saņemt žēlastību un taisnību Kristū, kas viņam nopelnīta lielajā grēku izpirkšanas dienā un kopš tās dienas gaida viņu.

Mēs redzam, ka sava grēka un necienības postā cilvēkam nav jāmainās, lai nāktu pie Jēzus. Viss ir sagatavots, un viss ir darīts pilnīgs. Mēs redzam, ka viņš var nākt tūlīt, kad to vēlas; viņš var nākt jebkurā brīdī tāds, kāds ir – grēcīgs un necienīgs, izglītots vai muļķis, vēss vai dedzīgs, ciets vai aizkustināts, centīgs vai bezrūpīgs, šķīsts vai nešķīsts –, lai saņemtu visu, kas viņam pietrūkst kā dāvanu Kristū.

Ja tas tā nebūtu un cilvēkam vispirms būtu jāsagādā kādas labas īpašības un tikumi, lai izpelnītos Dieva labvēlību, tad katrā ziņā žēlastība un taisnība netiktu dāvāta bez darbiem vienīgi Kristū, un tā nebūtu pilnīga bez bauslības, – saka Raksti. Kas attiecas uz atgriešanos, grēku nožēlu un ticību – šīs lietas nav nepieciešamas, lai pielabinātu Dieva sirdi sniegt mums žēlastību. Tās ir nepieciešamas vienīgi paša grēcinieka sirdij, lai viņš vēlētos iemantot žēlastību.

Tad viņam būs pietiekami daudz atgriešanās, grēkatziņas un ticības, lai viņš būtu Kristus apžēlots, un, kad viņš nonāk visdziļākajās bēdās un vislielākajās problēmās, tad vienīgais mierinājums ir nākt pie Kristus. Rūpīgi ievērojiet vārdus: “visdziļākās” bēdas, “vislielākās” problēmas, un “vienīgais” mierinājums. Nepieviliet sevi!

Bet, kamēr vien paliekam Kristū – kamēr Kristus ar Savu izpirkumu, nopelnu, žēlastību un draudzību ir mūsu sirds mierinājums, mēs vienmēr stāvam tai pašā nemainīgajā žēlastībā un taisnībā Dieva priekšā. Mēs arvien stāvam tai pašā taisnībā gan tad, kad jūtamies dievbijīgi un mums ir žēlastība darīt labu, gan arī tad, kad jūtamies vāji un krītam nespēkā un grēkā.

Ja tas tā nebūtu un Dieva priekšā mēs būtu vairāk taisni dievbijības un krietnuma brīžos, bet mazāk taisni – vājuma brīžos, tas nozīmētu, ka taisnība ir no darbiem, vai vismaz daļēji no darbiem un tikai daļēji no Kristus! Bet tā būtu Viņa zaimošana, kurš nomazgājis mūsu grēkus ar Savām asinīm [Atkl.1:5]. Tā būtu Svēto Rakstu zaimošana, kas nepārprotami noraida glābšanu ar darbiem. Svētie Raksti tik bieži atkārto vārdus “no žēlastības”, “Jēzū Kristū”, “Viņa asinīs”, “ticībā”, “ne no mums pašiem”, “nevis ar darbiem”, “neatkarīgi no bauslības” utt.

Īsi sakot: ja tas ir tiesa, ka esam un paliekam taisni vienīgi Kristū, neatkarīgi no bauslības un bez jebkādiem darbiem, tad loģiski izriet, ka tādi mēs esam ik brīdi, kamēr vien paliekam ticībā Kristum. Jo šie apstākļi nemainās. Tie nav vienā brīdī labāki, bet nākamajā – ļaunāki, kā tas ir ar mums un mūsu darbiem, ar mūsu iekšieni un ārieni. Kristus taisnība nemainās. Ja Kristus ir mūsu taisnība Dieva priekšā, tad mūsu taisnība Dieva priekšā ir nemainīga.

Bet pie mūsu darbiem pieder ne tikai mūsu roku un mēles darbi, bet viss cilvēks ar miesu un dvēseli. Īpaši tas attiecas uz pirmā baušļa darbiem, kas izriet no dvēseles, sirds, domām un tieksmēm – kā mīlestība, vēsums, sirdsapziņas pārmetumi cietsirdība, lūgšana, labas domas, ļaunas domas utt. Tie visi atbilst terminam “mūsu darbi”.

Taču, ja taisnība sastāv no mūsu darbiem, tad tā nav no Kristus. Savukārt, ja tā sastāv vienīgi no Kristus taisnības, tā nav no cilvēku darbiem! Apustulis Pāvils raksta: “Bet, ja pēc žēlastības, tad vairs ne no darbiem, citādi žēlastība vairs nebūtu žēlastība” [Rom.11:6]. Bet, ja no darbiem, tad vairs ne no žēlastības, citādi darbi vairs nav darbi. Un to viņš izsaka ļoti īsi: “Es nenoliedzu Dieva žēlastību, jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus ir velti miris” [Gal.2:21].