No Jēzus sarunām izriet, ka pagānu laiku beigās Viņa tauta pieredzēs tādu atjaunošanos kā vīģes koks, pavasarim atnākot. Pāvils atspoguļo cerību, ka mēs nebūsim “neziņā par šo noslēpumu, …ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. Un tā VISS Israēls tiktu glābts” (Rom.11:25-26). Nebūtu pareizi, ja mēs šo problēmu atstātu neskartu, jo mūsu laikam tā ir endēmiska un par to pastāv daži ļoti nelīdzsvaroti uzskati.
Lasīt tālāk »
Kādēļ Tēvreizes lūgšana ir pievienots vārds “šodien”.
Lasīt tālāk »
Cilvēka definīcija (antropoloģija) ir punkts, kurā saskaras filosofija un teoloģija, zinātne un ticība, un kur tad arī liek atklāta to abu dziļā pretišķība, kas slēpta cilvēka cilvēciskajā esamībā.
Lasīt tālāk »
Filosofija – cilvēku gudrība, definē cilvēku kā dzīvu būtni, kam dots prāts, kam ir jutekļi, ķermenis. Vai cilvēks tiešā vai netiešā nozīmē saucams par “kustoni “.., to tagad netirzāsim, bet jāzina: šī definīcija raksturo vienīgi mirstīgo un iznīcīgo cilvēku.
Lasīt tālāk »
“Šis sakraments ir Evaņģēlijs.”
Šī Lutera atziņa pilnībā atbilst Jaunās Derības mācībai.
Lasīt tālāk »
Atsauces (0)