Skip to content
6. jūnijs, 2023
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

61. Kādā gadījumā mēs nicinām un apvainojam savus vecākus un priekšniecību?

  • Sākums
  • Noslēpums: Un tā viss Israēls tiktu glābts
  • e-raksti

Noslēpums: Un tā viss Israēls tiktu glābts

Reinhards Slenczka
Noklausies šo e-publikāciju

Raugoties uz pēdējām lietām, redzam daudz ko tādu, kas mūs satrauc attiecībās ar citiem cilvēkiem individuāli, taču arī attiecībās ar citām tautām un reliģijām globālā mērogā. Labā griba un rūpes, taču arī vainas sajūta atkal un atkal aktualizē jautājumu par cilvēka likteni pastarā tiesā. Tomēr tieši saistībā ar visu cilvēcīgo līdzjūtību ir stingri jāpaliek pie atziņas pamata, kas mums dots vienīgi trīsvienīgā Dieva vārdā, Vecās Derības un Jaunās Derības Svētajos Rakstos, nevis mūsu priekšstatos, vēlmēs, rūpēs un raizēs.

Noslēpums: Un tā viss Israēls tiktu glābts

Vecās Derības un Jaunās Derības apkārtējā pasaule politiskā un reliģiskā ziņā ir izteikti plurālistiska. Tātad šāda situācija nekādā ziņā nav jaunlaiku parādība – tās nav tā sauktās globalizācijas sekas, kas agrāko laiku lielvalstīs zināmos apstākļos ir bijusi vismaz tikpat izteikta parādība. Bet Dieva vārds mums rāda, kā Dieva tauta atkal un atkal ir pieredzējusi svešu tautu uzbrukumus. Tas var būt noticis politiskas nepieciešamības vai saimnieciskas atkarības dēļ, jo politiskā un reliģiskā kopība, neraugoties uz visiem pretējiem apgalvojumiem par valsts nošķiršanu no reliģijas, tomēr nepieciešamības dēļ arvien ir saistītas; tās var būt arī valdītāju laulības saiknes politisku un saimniecisku apsvērumu dēļ (salīdz. piemēram, Soģu 10:6; 1.Ķēn.11; 16:29–34; 2.Ķēn.16). Taču tā var būt arī dabas varenības fascinācija, līdz pat seksuālajai tieksmei (Rom.1:18 un tālāk).

Te vēlreiz jāatgādina Piektās Mozus grāmatas 4. nodaļa. Dieva kopība ar Viņa izredzēto tautu īstenojas vienīgi ar Dieva vārda starpniecību, un tā parādās Radītāja un radības atšķirība. Dievs ir sastopams Viņa vārdā, nevis radītu lietu attēlos. Bet par radītajām lietām sacīts:

    “..ka tu nepacel savas acis uz debesīm un, uzlūkodams sauli, mēnesi, kā arī zvaigznes, visus zvaigznāju pulkus debesīs, neliecies kārdināties un nekrīti ar savu vaigu pie zemes to priekšā, un ka tu tiem nekalpo, ko Tas Kungs, tavs Dievs, ir piešķīris visām tautām zem visas debess.” (5.Moz.4:19)

Tomēr glābšana no pastarās tiesas notiek tikai ar grēknožēlu un ticību Jēzum Kristum (Ap.d.17:30 un tālāk).

Cilvēces sapņiem kopš seniem laikiem pieder tautu un reliģiju vienotības ideja. Tomēr, saskaņā ar Dieva vārdu, nevaram nepamanīt, ka tieši šie centieni: “Celsim sev pilsētu ar torni, kura virsotne sniedzas debesīs! Ar to mēs sev sagādāsim vārdu un netiksim izkaisīti pa visu zemi!” (1.Moz.11:4) ir noveduši pie valodu sajaukšanās un tautu savstarpējas nošķiršanās. Tātad šis plurālisms ir Dieva tiesas soda sekas, kas izpaužas laikā. Katrā ziņā cilvēces vienotības atjaunošana Dieva vārdā nav apsolīta. Gluži pretēji, valdīšana pār “visām pasaules valstīm un to godību” ir trešais velna kārdinājums, kas prasa no Dieva Dēla ar darbiem pierādīt Viņa Mesijas uzdevumu. Par to velns prasa, lai Jēzus viņu pielūdz. Izšķiršanās starp Dievu un velnu šeit tiek pateikta pirmā baušļa vārdiem: “Tad Jēzus viņam saka: “Atkāpies, sātan! Jo stāv rakstīts (5.Moz.6:13): tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un Viņam vien kalpot”.” (Mt.4:10)*

Tautu un reliģiju mierīga līdzāspastāvēšana un kopdzīve, turpretī, ir politisks uzdevums, kas parasti risināms šaurās sava laika iespēju robežās, ievērojot ļaunuma valdīšanu šīs pasaules laikā.

Tādēļ mums, saskaņā ar Dieva vārdu, ir pilnīgi viennozīmīgi jāsaka: mēs nezinām citu pestīšanas ceļu, kas glābtu no pastarās tiesas pār dzīvajiem un mirušajiem un no nāves, kā vien ticības apliecinājumu Jēzum Kristum, Dieva Dēlam. Tādēļ atteikties sludināt visā pasaulē priecīgo vēsti par glābšanu no pastarās tiesas ar ticību Jēzum Kristum – tā būtu ne tikai nepaklausība Dieva vārdam, bet arī vislielākais mīlestības trūkums pret cilvēkiem. Aicinājums atgriezties attiecas uz ikvienu cilvēku šajā Dieva radītajā, no Viņa atkritušajā, tomēr līdz pastarās tiesas dienai uzturētajā pasaulē.

Tas, ka pret šādu pamattēzi visasākie iebildumi var atskanēt tieši no kristīgām aprindām, ir paredzams. Katrā ziņā tas arvien izskaidrojams ar cilvēku priekšstatiem par mērķi, kas nekādā ziņā neatbilst Dieva pestīšanas plānam. Drīzāk gan cilvēks ar saviem labajiem nodomiem tieši šeit grib „būt kā Dievs” – tiesu un arī glābšanu no tiesas viņš grib ņemt pats savās rokās. Viņš pats grib izdibināt noslēpumu par izredzēšanu un atmešanu, pats grib izdarīt izšķiršanu un pieņemt lēmumu.

Bet kāds ir šis noslēpums, par to raksta apustulis Pāvils:

    “Es jūs, brāļi, negribu atstāt neziņā par šo noslēpumu, lai jūs nekļūtu pašgudri, proti, ka vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas. Un tā viss Israēls tiktu glābts, jo ir rakstīts: no Ciānas nāk Glābējs, Viņš novērsīs bezdievību no Jēkaba. Un šī būs Mana derība ar viņiem, kad Es dzēsīšu viņu grēkus. Pēc evaņģēlija viņi ir ienaidnieki jūsu dēļ; bet pēc izvēles – Dieva mīļoti tēvu dēļ. Jo neatceļamas ir Dieva žēlastības dāvanas un Viņa aicinājums. Jo, kā jūs kādreiz esat bijuši nepaklausīgi Dievam, bet tagad viņu nepaklausības dēļ esat piedzīvojuši žēlastību, gluži tāpat viņi tagad kļuvuši nepaklausīgi jūsu apžēlošanas labā, lai pēc tam paši tiktu apžēloti. Tā Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.” (Rom.11:25–32).

“Viss Israēls” ir Dieva izredzētā tauta – no jūdu un pagānu vidus. Viņi visi, bez kādas izšķiršanas, nespēj pastāvēt Dieva tiesas priekšā, kur tiek tiesāts pēc visiem cilvēkiem atklāto Dieva baušļu mērauklas, un uz viņiem visiem – sākot ar Ādamu un Ābrahāmu – attiecas Evaņģēlijs par Jēzu Kristu (Rom.1:16 un tālāk; 2:10 un tālāk; 4:5). No grēkākrišanas ar tās sekām, proti, nāves (Rom.6:23), nav izslēgts neviens cilvēks. Taču neaptveramajam noslēpumam pieder tas, ka

    “Dievs it visus pakļāvis nepaklausībai, lai pār visiem apžēlotos.” (Rom.11:32)

Vēstulē galatiešiem (3:22) sacīts: “Bet raksti ir it visu saslēguši grē­kā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.”

Teksts tiek ievērojami saīsināts, ja netiek pamanīts, ka šeit nekādā ziņā nav runa tikai par jaunlaiku vēsturē apgrūtinātajām jūdu un kristiešu vai, precīzāk sakot, jūdu un vāciešu attiecībām, bet par visu cilvēci, kurā Dieva izredzētā tauta un pagāni atrodas savstarpējā pretrunā. Sarunās starp kristīgajām baznīcām un citām reliģijām nevar tikt apspriests jautājums par to, kā farizejiskā paštaisnībā (Lk.18:11) pārvarēt pagājušo laiku diferences. Jo ikviens jūds zina un arī ikvienam kristietim jāzina: grēkus piedot var tikai Dievs (Mk.2:7). Mēs, cilvēki, nekad nespēsim tos “atstrādāt”, nespēsim “vērst par labu”.

Saturīga saruna starp dažādām reliģijām, lai kāda veida reliģijas tās būtu, var tikt raisīta tikai saistībā ar pēdējo lietu gaidīšanu, tātad, ievērojot aspektu, kas mums ir svarīgs. Precīzāk, par To, kurš mums ir svarīgs, proti, tas ir Dieva svaidītais, Soģis un Glābējs Jēzus Kristus.** Visi cilvēki, dzīvie un mirušie, tad atzīs Jēzu Kristu, Dieva Dēlu (Mk.13; Ap.d.17:31). Tikai tad kļūs redzamas galīgās robežas starp izredzēto Dieva tautu un tiem, kuri tai nepieder. Mēs zinām, ka tas notiks; mēs nezinām, kad tas notiks (Ap.d.1:7). Tādēļ mums nav jāspriež tiesa, bet ar Evaņģēlija pasludinājumu jāglābj no tiesas, jo “nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana”. (Ap.d.4:12)


* – Jēzus kārdināšanas aprakstā (Mt.4:1–11) jāpamana, ka pastāvīgi atkārtojas arguments: “..jo stāv rakstīts” (γέγραπται), ko arī velns izmanto otrajā kārdinājumā, aplami citēdams Ps.91:11 un tālāk. Rakstu princips un pirmais bauslis ir nešķirami saistīti!


** – Diemžēl šī svarīgā tēma te nevar tikt aplūkota plašāk, jo tādam izklāstam būtu vajadzīgi atsevišķi pierādījumi par pēdējo laiku gaidīšanu. Tomēr pastarās tiesas gaidīšana ir plaši izplatīta un līdz ar to – arī atgriešanās un pestīšanas nepieciešamība. Kā aizkustinošu un ar kristīgo cerību tieši saistītu dokumentu šeit varam minēt jūdu Musafa lūgšanu (grēknožēlas lūgšanu), kura runā par vēsturiskajiem notikumiem – tempļa nopostīšanu un upuru kulta beigām un kurā sacīts: “Mūsu grēku dēļ tiekam padzīti un raidīti projām no mūsu zemes, tā ka vairs neesam spējīgi pildīt savu pienākumu namā, kuru Tu mums esi izraudzījies, lielajā, svētajā namā, pār kuru skan Tavs vārds, – to roku dēļ, kuras tika izstieptas pret Tavu svētumu. Mūsu Tēvs, mūsu Ķēniņ, atklāj jo drīz mums Savas valstības godību, atspīdi un parādies no augšienes visu dzīvo acu priekšā, atved mūsu izklīdinātos ļaudis no visu tautu vidus, sapulcini mūsu izraidītos no visām zemes malām, ved mūs uz Ciānu, Tavu pilsētu, uz Jeruzālemi, Tava svētuma mājvietu, mūžīgā priekā. Tur mēs nesīsim Tev upurus, kā to prasa mūsu pienākums, pastāvīgus upurus, atbilstoši Tavai iedibinātajai kārtībai…”

Tēmas: Bībeles noslēpums Dieva izredzētā tauta Dieva tiesa grēknožēlas lūgšana Mērķis un nobeigums Pamācība kristīgā pēdējo laiku sagaidīšanā pastarā diena pastarā tiesa Viss Israēls

Continue Reading

« Ārpus Kristus iestādīšanas nav Sakramenta
Teoloģiskā izglītība – traucēklis vai nepieciešamība? »
                       

Ieskaties

Iesākumā...
Kristīga dzīve un cerība uz mūžīgo dzīvošanu
Viscildenākā lūgšana
Svētā Kristība: Kristība un ticība

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • Evaņģēlija centrs Evaņģēlija centrs
    • e-refleksijas

    Evaņģēlija centrs

  • Par mantojumu un derību Par mantojumu un derību
    • e-apceres

    Par mantojumu un derību

  • Kristus krusta atrašanas svētkos Kristus krusta atrašanas svētkos
    • e-sprediķi

    Kristus krusta atrašanas svētkos

  • Esības nepanesamais vieglums Esības nepanesamais vieglums
    • e-refleksijas

    Esības nepanesamais vieglums

  • Kur vien deg Evaņģēlija svece, tur ir Baznīca Kur vien deg Evaņģēlija svece, tur ir Baznīca
    • e-apceres

    Kur vien deg Evaņģēlija svece, tur ir Baznīca

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Līdzīgās e-publikācijas

  • Kristietības summa
  • Bērnu nedrīkst saukt Mesija
  • Jägermeister un kristiešu reliģiskās jūtas
  • Par centieniem traucēt reliģisko darbību jāmaksā
  • Tiesa liek aizvākt krucifiksu
  • Autortiesības lietojot vārdu “Dievs”
  • Tiesa par reliģijas brīvības ierobežošanu Latvijā

Pēdējie komentāri

  • Roberto: “talyc iespējams, ka, ja lasa iepriekšējās daļas, bilde paveras plašāka”
  • talyc: “Visnotaļ interesanti Valters apcer šo tēmu. Es piemēram būtu sācis ar to, ka komunisma idejas, tā būtība un visa ideoloģija…”
  • Roberto: “Patiesais-Taisnais, pēc kā spried par maniem darbiem Mt.6:3, jo ne no cilvēka gribēšanas vai skriešanas, bet viss no Dieva žēlastības?”
  • Patiesais-Taisnais: “Tādēļ redzi, Es celšos, saka Tas Kungs, pret tiem praviešiem, kas Manus vārdus nozog cits citam! Jā, redzi, Es celšos…”
  • Patiesais-Taisnais: “Roberto ej darbus dari labus nevis tukši vāvuļo!!! Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka tas iemanto visu pasauli, bet tam…”

RSS e – POLEMIKA

  • Dievs Svētī Latviju, Mūs Dārgo Tēviju ... kāpēc mums ir tāda himna?
  • Politiskās atšķirības. Vai to pamatā ir atšķirīga reliģiozitāte?
  • Teātris, dejas un citas izklaides ..

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Lk.12:6
    Vai piecus zvirbuļus nepērk par divām artavām? Un neviens no tiem nav aizmirsts pie Dieva.

ilustrētā baznīca

Eiro banknote ar Mārtiņu Luteru
Eiro banknote ar Mārtiņu Luteru

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Tēmas

1. Mozus grāmatas skaidrojums animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Desmit Dieva baušļi Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva likums Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Gads kopa ar Dītrihu Bonhēferu grēku piedošana Ikdienas ar Pirmo Mozus grāmatu Ikdienas meditācijas Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticības realitāte Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • LinkedIn
  • Telegram
  • RSS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2023