Neviens nespēj pienācīgi novērtēt Dieva Vārdu

“Bet, kad Pēteris nonāca Antiohijā, tad viņam atklāti nostājos pretim, jo viņš bija kritis vainā.” [Gal.2:11]

Pāvils turpina atspēkojumu un saka, ka viņa labā runā ne tikai Pētera un citu Jeruzālemes apustuļu liecība, bet — ka viņš ir nostājies pret Pēteri Antiohijas draudzes klātbūtnē.

Kā jau iepriekš esmu atgādinājis, Pāvils šeit nerunā par kādu gluži nenozīmīgu lietu, bet gan — par kristīgās mācības galveno artikulu. Kas atzīst, cik liels ir artikula atnestais labums un kāda godība tam piemīt, tas visu pārējo uzskata par mazāk svarīgu. Kas gan ir Pēteris, kas ir Pāvils, kas ir eņģelis no Debesīm? Kas ir visa radība, salīdzinājumā ar mācību par attaisnošanu? Ja mēs to atzīstam, tad dzīvojam visspožākajā gaismā; ja to nesaprotam, tad grimstam visdziļākajā tumsībā. Tādēļ — kad redzi, ka ir kāds, kurš grib padarīt šo artikulu par apšaubāmu, tad nebīsties stāties pretī Pēterim vai pat eņģelim no Debesīm.

Kad Pāvils redz, ka Pētera cienīguma dēļ tiek apdraudēts artikuls par attaisnošanu, viņš neievēro apustuļa godu, lai tikai varētu pasargāt mācību.

Tādēļ, kad jāaizstāv Evaņģēlija patiesība, mēs nekaunamies par to, ka saka: mēs esot lepni un stūrgalvīgi, mēs vienīgie gribot būt gudri, nevienu neuzklausot, nevienam nepiekāpjoties. Šajā lietā arī ir nepieciešams, lai mēs būtu nelokāmi un stūrgalvīgi.

Šeit daru pareizi, ja nepiekāpjos ne vecākiem, ne ķeizaram, nedz arī eņģelim no Debesīm. Kas gan ir visa radība, salīdzinājumā ar Dievu!

To saku tādēļ, lai rūpīgi pievērstu uzmanību lietai, kura nodarbina Pāvilu. Viņš runā par Dieva Vārdu, ko neviens nespēj pienācīgi novērtēt.

Ar vārdiem “atklāti nostājos pretī” viņš skaidri runā pretī indīgajam odzēm, sātana apustuļiem, kuri ceļ ļaudīm neslavu, runādami aiz muguras, bet viņu klātbūtnē neuzdrīkstas atvērt muti. Šādā veidā — Pāvils saka — es neesmu centies mazināt Pētera autoritāti. Tikai atklāti un godīgi esmu nostājies viņam pretī – tādēļ, ka Pēteris bija grēkojis.