Lūgt ar pilnīgu pārliecību

Vai gan mums varētu parādīt lielāku godu par to, ka mūsu ticība uz Kristu dod mums tiesības tikt sauktiem par Viņa brāļiem un līdzmantiniekiem, ka mūsu lūgšanas ir kā Viņa lūgšanas, ka tik tiešām nav nekādas atšķirības, kā vien tas, ka mūsu lūgšanām jārodas Viņā un jātiek sacītâm Viņa vārdā

Turklāt Viņš padara mūs līdzīgus sev visās lietās. Viņa un mūsu lūgšanai jābūt vienai, gluži tāpat kā Viņa miesa ir mūsu un Viņa locekļi ir mūsu.

Kristus lūdza par mani, un šī iemesla dēļ manas lūgšanas ir pieņemamas caur Viņa lūgšanām. Tādēļ mums jāieauž Viņa lūgšanā mūsējā.

Caur Viņu mēs nākam pie Dieva. Viņā mums ir jāiekļauj un jāietin visas mūsu lūgšanas un viss, ko mēs darām. Kā Sv. Pāvils saka (Rom. 13:14), mums ir jāapvelk Kristus; un visam ir jātiek darītam Viņā (1. Kor. 10:31), ja tam ir jābūt Dievam tīkamam.

Bet tas viss ir teikts kristiešiem, lai viņiem dotu drosmi un uzticēšanos paļauties uz šo Viru un lūgt ar pilnīgu pārliecību; jo mēs dzirdam, ka tādā veida Viņš savieno mūs ar sevi, nostāda mūs vienā līmeni ar sevi un iepludina mūsu lūgšanu viņējā un Viņa lūgšanu mūsējā.