Lūgšana par garīgo un miesīgo labumu saņemšanu

Vai par garīgo un miesīgo labumu saņemšanu būtu jālūdz vienādā mērā?

Nē. Garīgie labumi, tāpēc ka tie ir tieši nepieciešami mūsu ticības dzīvei un pestīšanai, ir jālūdz no Dieva bez ierobežojuma, toties miesīgie, tāpēc ka tie tiešā veidā nav nepieciešami pestīšanai, – ar ierobežojumu un zināmu mēru.

“Ja nu jūs, samaitāti būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz.” [Lk.11:13]

“Kungs, ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt!” [Mt.8:2]

“Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.” [Lk.22:42]

Tad pienāca pie viņa Zebedeja dēlu māte kopā ar saviem dēliem, nometās ceļos viņa priekšā un kaut ko lūdza. Jēzus viņai jautāja: “Ko tu gribi?” Tā viņam atbildēja: “Saki, lai šie abi mani dēli sēd tavā Valstībā viens tev pie labās rokas, otrs – pie kreisās.” Jēzus atbildēja: “Jūs nesaprotat, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, kas man būs jādzer?” Tie atbildēja: “Varam.” [Mt.20:20-22]