Lietot Dieva svēto Vārdu un Rakstu vārdus liekulībai

Noklausies šo e-publikāciju

Parunāsim par izglītotākiem ļaudīm. Diemžēl arī tādu cilvēku vidū, kam darīšana ar Dieva vārdiem, ir plaši izplatīta Viņa Vārda tukša un necienīga lietošana. Dieva acīs tas ir patiesi aizskaroši un atbaidoši.

Proti, kad ļaudis lieto Dieva svēto Vārdu un Rakstu vārdus savas ļaunās sirds apslēpšanai un izpušķošanai, vienvārdsakot, liekulībai. Mēs zinām, ka ar Dieva Vārdu ir jāsaprot ne tikai īsie Dieva personvārdi, kā to parasti saprot, bet arī viss, kas mums raksturo Dievu, un viss Svēto Rakstu saturs, kas mums atklāj Viņu un Viņa īpašības.

Tāpēc padomā – ja cilvēks lasa, klausās un dzied Dieva svētos vārdus bez lūgšanas un godbijības, pavisam pasaulīgi ar tiem darbojas un lepojas, pats jūtas svēts, garīgs un nopietns, darbodamies ar šiem vārdiem un ceremonijām, tad šāda cilvēka sirds Dieva priekšā ir nepatiesa un kā mirusi un līdz ar to pašas svētākās lietas kļūst nesvētas. Jebkura liekulība jau pati par sevi ir atbaidošs grēks, bet vēl apstiprināt to ar Dieva Vārdu un Rakstu svētajiem vārdiem, darot svētumu par liekulības apsegu, – tas nozīmē visbriesmīgāko piedauzību!

Piemēram, cilvēks, kas guvis niecīgu ieskatu Dieva žēlastībā vai arī kas ienācis kristietībā tikai kāda cilvēciska iespaida dēļ, bet patiesībā nemaz nepazīst šauros vārtus un nav saņēmis glābšanu Kristū – kad šāds cilvēks sāk runāt un rīkoties kristiešu vārdā, apliecinot sevi ar Dieva vārdiem un baznīcu, pats būdams neatdzimis un neticīgs, tad tieši tā arī rodas viltus kristietību ar skaistu garīgu ārieni un šķietamību.

Tādus cilvēkus var iedalīt divās kategorijas. Vieni nosliecas uz evaņģēlisko pusi, runā par žēlastību un taisnību Kristū, ticību un kristīgo brīvību, taču viņiem ir tikai nedzīva iedomu ticība, kura Gars necīnās pret miesu, nepārmāca un nenogalina veco cilvēku, un līdz ar to cilvēks var pastāvēt vienā vai otrā miesas grēkā bez jebkādas nožēlas, bez raizēm, bez cīņas un lūgšanas, lai glābtos no grēka. Šāds cilvēks pat attaisno un aizbildina savus grēkus ar kādu nepareizu Dieva vārda skaidrojumu, piemēram, par kristīgo brīvību u. tml. Tā Kristus vārdi un Viņa svētais Vārds sāk kalpot tam, lai grēku padarītu svētu. Ak, kaut šāds cilvēks pamostos! “Jo Tas Kungs to nepametis nesodītu, kas Viņa Vārdu tukši un necienīgi lieto.”

Vārdi par ticības taisnību Kristū ir patiesi brīnišķīgi vārdi, taču šāds cilvēks tos lieto atbaidoši un nepieļaujami. – “Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekša” (Ap.d.8:21), jo šāda ticība neizriet no dievbijības Gara. Kamēr cilvēks to nav sapratis, viņa izglītotās runas par Dieva vārdiem ir tukša un necienīga Vārda lietošana.

Otra cilvēku kategorija nosliecas uz Bauslības un t. s. legālisma pusi. Tie daudz runa par darbiem un svētdarīšanu, par lūgšanu, spēku un nopietnību, tomēr paši to uztver pārāk viegli un virspusīgi un nekad netop Bauslības satriekti, nogalināti un Bauslībā miruši. Viņi ir apmierināti ar savu garīgumu, jo pilda noteiktus darbus un dievbijības prakses, no rīta un vakarā lasa pa nodaļai no Bībeles, lūdz savas lūgšanas, dara darbus tuvākā dvēseles vai miesas vajadzībām utt. Šāds cilvēks ir pārliecināts, ka dzīvo svēttapšanā, tomēr pati pirmā svēttapšanas rīkste vēl nav visam trāpījusi, proti, viņa gars ik dienas pazemīgi nesaņem dzīvību un maizi no Kristus. Tas klusē par savu trakumu un turpina runāt saskaņā ar tīro mācību, bet īpaši daudz tas runā par darbiem un ļoti tic savam svētumam. Taču šis cilvēks tikai maldina pats sevi un joprojām ir pasaulīgs, jo pasaules mīlestība viņa sirdī vēl nav zudusi (Jēk.4:4).

Ak, kaut tu pamostos! Tas Kungs redz tavas sirds dziļums! Tas Kungs zina, ka to savu grēku uztver pārāk viegli un virspusēji, bet tajā pašā laikā tu nepazīsti to, kas Bauslība ir pats grūtākais, tiesa (Bauslības garīgās prasības un spriedums par tevi), žēlastība (pret citiem) un ticība (kur pāri visam ir vajadzīgs Dieva Jērs). Ja reiz šīs lietas nav tavā prātā un tomēr tu turpini runāt par garīgām lietām, tad ir pilnīgi skaidrs, ka tu ar Dieva Vārdu apsedz un apklāj nepatiesību (Mt.23:23-28). Bet Tas Kungs nepametis nesodītu, kas Viņa Vārdu tukši un necienīgi lieto!