Kurp ved labie nodomi?

“Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne Mani.” (Jņ.16:3)

Ar šiem vārdiem Kristus par mierinājumu un iedrošinājumu Saviem mācekļiem apliecina, ka viņu vajātāji netiks uzskatīti par Dieva draugiem viņu labo nodomu dēļ. Viņu nodomi atklās, ka viņi joprojām ir pakļauti viņu dabiskajai aklībai, bez zināšanām par Dievu un pestīšanu, un tādējādi joprojām ir Dieva ienaidnieki. Ar savu nepārtraukto pretestību Evaņģēlija apgaismojošajam spēkam viņi ir nonākuši maldu un cietsirdības varā, ko tie vairs nevar pārvarēt. Tāpēc Kristus nepiedod un neattaisno grēkus, kas izdarīti ar it kā labiem nodomiem. Tā vietā Viņš tos (labos nodomus) pasludina par grēcīga stāvokļa izpausmēm, ļauniem avotiem, kas iztek no ļaunā avota, un par visbriesmīgākās verdzības, tas ir, grēka verdzības augļiem.

Tomēr pastāv ievērojamas atšķirības starp tiem, kas dara ļaunu ar labiem nodomiem. Pirmo šādu cilvēku kategoriju veido tie, kuriem ir Dieva Vārds, bet kuri apzināti pretojas Svētajam Garam. Viņi paliek savā aklumā un visbeidzot ir tik ļoti maldināti, ka uzskata lielāko noziegumu par kalpošanu Dievam. Jūdi, par kuriem Jēzus runā šodienas lasījumā, bija tādi. Iepriekš Jēzus teica: “Kad nu nāks Aizstāvis, ko Es jums sūtīšu no Tēva, Patiesības Gars, kas iziet no Tēva, Tas dos liecību par Mani.” (Jņ.15:26) Un tad Viņš turpina, runājot par jūdiem, kas vajās apustuļus: “Bet to viņi darīs tāpēc, ka nav pazinuši ne Tēvu, ne Mani.” Tādējādi Viņš paziņo, ka viņu labie nodomi ir viņu izvirtīgās pretošanās Svētajam Garam auglis. Arī maldus sludinošās baznīcas pieder šai kategorijai. Tāpēc bēdas tiem, kas, tāpat kā atkritusī jūdu baznīca, ar labiem nodomiem noraida Dieva Vārdu, vēloties to aizstāt ar cilvēku mācību. Viņi vajā patieso Baznīcu, dažreiz pat ar uguni un zobenu! Viņu labie nodomi neattaisnos viņus Dieva priekšā, tāpat kā tos jūdus, kas noraidīja Kristu. Patiešām, tie (viņu labie nodomi) nolādēs viņus par neapdomīgu aklumu un naidu pret Dievu un Kristus Vārdu un žēlastību.

Otrā kategorija sastāv no tiem, kas neko nezina par Dieva Vārdu un tāpēc uzskata visbriesmīgākos grēkus par tikumiem. Bet pat šie cilvēki šī iemesla dēļ vien netiks attaisnoti. Mēs nevaram aizmirst, ka pat visnezinošākajiem pagāniem un visiem neticīgajiem ir pieejama Dieva Bauslība un balss, kas runā caur viņu sirdsapziņu. Pāvils raksta, ka viņi “būdami bez bauslības, paši sev ir bauslība, jo ar to viņi pierāda, ka bauslība ierakstīta viņu sirdīs; to pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz, vai attaisno” (Rom.2:14-15). Bet apustulis piebilst, ka viņi “apslāpē patiesību”, kas viņos mājo kopš dzimšanas, “savā netaisnībā” (Rom.1:18). Viņi tik ilgi rīkojas pretēji savas sirdsapziņas labākajai balsij, ka galu galā kļūst akli un miruši, pat vislielāko negantību uzskatot par nopelniem bagātu kalpošanu Dievam.

Trešā un pēdējā kategorija ietver tos kristiešus, kuriem ir un kuri pieņem Dieva Vārdu, bet kuri laiku pa laikam rīkojas netaisni ar labiem nodomiem. Arī viņi netiks attaisnoti. Viņi var gan no sirds pieņemt Dieva Vārdu, bet viņi nerīkojas un netic saskaņā ar to visās lietās. Dievs pieprasa, lai ikviens vadītos pēc Viņa Vārda, nenovirzoties nedz pa labi, nedz pa kreisi. Viņš nepārprotami brīdina nesekot sirdij un cilvēku uzskatiem. Kad kristieši nekalpo Dievam saskaņā ar Viņa Vārdu, pat ja viņu nodomi ir labi, viņi kļūdās. Viņi var izrādīt lielu dedzību savā pašu izvēlētajā kalpošanā Dievam, bet visa šāda kalpošana ir veltīga un noraidāma. Iemesls ir tāds, ka viņi seko vadītājam, kārdinātājam, par kuru Dievs viņus ir atkārtoti un nopietni brīdinājis Savā Vārdā.

Tikai pēc Dieva Vārda mēs kādu dienu tiksim tiesāti, tāpēc tikai Dieva vārdam tagad ir jāvada mūsu ticība un dzīve. Ja mēs ļausim tam pastāvīgi apgaismot mūsu ceļu, mēs nenomaldīsimies. Un, ja būsim nomaldījušies no ceļa sava vājuma dēļ, šī gaisma vienmēr mūs atgriezīs atpakaļ. Tāpēc mums jāļauj uzticīgā Samuēla pazemīgajai lūgšanai būt arī mūsu lūgšanai: “Runā, Kungs, jo Tavs kalps klausās.” (1.Sam.3:9)