Skip to content
15. aprīlis, 2021
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS

e – BAZNĪCA ✞

Grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

Primary Menu
  • e-kontakti
  • e-projekts
  • e-ARHĪVS
  • e-POLEMIKA
  • e-BĪBELE
  • e-BĻJ
  • E-LTA
  • e-AFIŠA

7. Kādēļ Dievs mums ir devis Bībeli?

  • Sākums
  • Krīze arī kristietībā
  • e-raksti

Krīze arī kristietībā

Hermanis Zasse

« Lasīt sākumu | Iepriekšējā daļa »

XX gs. sākums zināmā mērā atspoguļoja to lielo krīzi, kura visai drīz iestājās visā kristietībā. Tie bija Fin du siecle gadi Francijā, laiks, kad Eiropas protestantu teoloģijā no jauna tika atklāts Evaņģēlija eshataloģiskais raksturs (piem. Alberts Šveicers). Viena no tā laika zīmēm bija aizvien pieaugošais Eiropas strādnieku naidīgums pret reliģiju.

1905. gada revolūcija Krievijā nodemonstrēja to, kam pēc 12 gadiem bija jānotiek ar Krieviju un Austrumu pareizticīgo baznīcu. Romas baznīcu līdz pašiem tās pamatiem satricināja modernisma kontraverses, kuras samazinājās kara laikā un necerētā veidā no jauna uzplauka pēc Otrā Vatikāna koncila. Pirmajiem baznīcu mēģinājumiem panākt mieru starp valstīm pamatā bija politiskā spriedze Eiropā. Arī citās pasaules vietās kristiešu vienotības problēma kļuva aizvien asāka un asāka. Ja nevarēja tikt sasniegta baznīcu vienotība, tad vismaz varēja tikt atrasti sadarbības līdzekļi un paņēmieni. Pēc tam, kad XIX gs. bija nesekmīgi beigušies visi mēģinājumi panākt vienību starp lielajām Amerikas Savienoto Valstu protestantu baznīcām, 1908. gadā ar mērķi sadarboties praktiskās kristietības jomā tika nodibināta Kristus Baznīcas Amerikas federālā padome (Federal Council of the Churches of Christ in America), federācija, kuras sastāvā bija reformātiskas izcelsmes baznīcas. Daudzus gadus viņu moto bija: “Doktrīna sašķeļ, kalpošana vieno“. Kopā strādājot pie kopīgiem uzdevumiem viņi tiecās pieaugt ticībā un aizvien vairāk un vairāk apliecināt Baznīcas vienību un katoliskumu. Sociālā Evaņģēlija ideja, kura tika atklāta tajā laikā, Evaņģēlija attiecināšana ne tikai uz individuālu kristiešu, bet arī uz visas sabiedrības dzīvi kopumā bija spēcīgākie motīvi šīs federācijas darbības sākumā un tiem bija arī lieli panākumi. Baznīcas, kuras nevarēja pievienoties šai programmai, palika ārpus tās, it īpaši – luteriskās baznīcas, anglikāņi un konservatīvie reformātu grupējumi. Anglikāņi sadarbojās ar šo padomi ar Protestantiskās episkopālās baznīcas komitejas (Committee of the Protestant Episcopal Church) starpniecību, kura nodarbojās ar sociālās ētikas jautājumiem. Un vismaz viena luteriskā baznīca atzina par iespējamu sadarboties, nekļūstot par pilnvērtīgu padomes locekli. Tā bija baznīca, kura vēlāk kļuva par Apvienoto luterisko baznīcu (United Lutheran Church). Federālā padome drīz vien kļuva ārkārtīgi ietekmīga arī ārpus ASV. Tieši tās programma bija pamatā vēlākajai “Vispārējai konferencei dzīvības un darba jautājumos” (Universal Conference on Life and Work, Stokholma, 1925. g.). Nebūt nebūtu pārspīlēti sacīt, ka tieši Federālā padome bija tā, kas padarīja Amerikas protestantismu par to pasaules garīgo spēku, kad tas pēc Pirmā Pasaules kara ienāca Eiropas baznīcas vēsturē.

Vēl svarīgāks par to valstu problēmu, kas paaudzēm ilgi bija uzņēmusi imigrantus ar dažādām reliģiskām pagātnēm no visām Vecās Pasaules valstīm, bija jautājums par baznīcas vienotību misijas jomā visā pasaulē. Šeit simtiem kristīgo konfesiju ar savu sacenšanos apdraudēja kristīgās vēsts uzticamību. Mēģinājumi no baznīcu un misionāru biedrību puses atrisināt vismaz visneatliekamākās sadarbības problēmas savu kulmināciju sasniedza Pirmajā vispasaules misionāru konferencē, kura 1910. gada jūnijā notika Edinburgā. Tā bija pirmā no šī gadsimta lielajām kristiešu vispasaules konferencēm un, zināmā mērā, arī vissekmīgākā. Tā izstrādāja metodes, kā sagatavot un noturēt šādas konferences. Šīs konferences dokumentu krājums ir pirmais lielākais mūsdienu ekumēniskās kustības piemineklis. Tā augļi, it īpaši – Starptautiskā misionāru biedrība, ir izturējuši citādi postošo, ilgstošo karu, kurš norisinājās pasaules misiju laukā. Lai saprastu, kāda bija šī dižā notikuma nozīme indivīdu garīgajā dzīvē un ekumēniskās idejas izaugsmei visā pasaulē, būtu jāiepazīst kādi no Edinburgas konferences bijušajiem locekļiem, kuri darbojās daudzās pasaules malās, taču tam mums šeit neatliek laika.

Amerikas Federālās padomes dibināšana 1908. g. un Misionāru konference Edinburgā 1910. g. bija smags izaicinājums XIX gs. izveidotajiem konfesionālajiem veidojumiem. Šķita, ka nekonfesionālais, piētiskais princips ņems virsroku. Bija acīmredzams, ka Amerikas padomē, kā arī misionāru kustībā neveselīgs, bīstams entuziasms gāja roku rokā ar visapbrīnojamākajiem prakstiskajiem sasniegumiem. Gluži tāpat, kā XVIII gs. piētismā, hiliasms, Kristus tūkstošgadu miera valstības gaidas bija cieši saistīts ar izteikti laicīgu praxis pietatis ne tikai uzslavas vērtā un svarīgā kristīgā darbībā, bet reizēm pat slīpētā baznīcu politikā, tā kā nu jau hiliastiskās cerības uz Dieva valstības drīzu iestāšanos šķita nesaraujami saistītas ar Federālās padomes un misionāru kustības darbību. Zīmīgi ir vārdi, ar kādiem Džons Mots[1] noslēdza Edinburgas konferenci. Atsaucoties uz atklāšanas runu, kuru, kuru pirmajā lielās sanāksmes dienā bija teicis Kenterberijas arhibīskaps (Deividsons), viņš sacīja: “Varētu būt arī tā, ka arhibīskapa vārdi izrādīsies spīdošs pravietojums unka vēl pirms tam, kad daudzi no mums mirs, mēs redzēsim Dieva valstību nākam spēkā.” Pēc četriem gadiem sākās Pirmais Pasaules karš. 1925. g. Stokholmā Federālās padomes un tās locekļbaznīcupārstāvji paziņoja, ka viņu mērķis ir nodibināt uz zemes Dieva valstību. Viņus šokēja sprediķis, kurā Saksijas bīskaps Īmelss (Ihmels) noraidīja pelagiānismu un skaidri pasludināja, ka mēs, cilvēki, nevaram nodibināt Dieva valstību. “Šis bija visantikristīgākais sprediķis, ko man jebkad ir nācies dzirdēt”, tā savā ziņojumā rakstīja viens no vadošajiem amerikāņu delegātiem.

Lasi turpinājumu »


[1] – Džons Mots (1865.-1955.), ASV YMCA kustības vadītājs, no 1921. g. – Starptautiskās misionāru padomes priekšsēdis. 1946. g. ieguvis Nobela miera prēmiju.

Continue Reading

« Ieklausies uzmanīgi
Klausīšanās un darīšana: stingrais pamats »

Ieskaties

Jauna gaisma uz Jaunās Derības uzrakstīšanas laiku
Vai Porvo kopīgā paziņojuma pieņemšanas svinības jau nākamruden Rīgā?
Lutera pedagoģija [9]
Uzmanību - Sholastika !

Atbildēt Atcelt atbildi

Lai komentētu, jums jāpiesakās sistēmā.

Atrodi

  • Bauslība un Evaņģēlijs
  • Baznīcas gada sprediķi vienuviet
  • Ilgi gaidītais latviešu sprediķu krājums
  • Lasāmviela ticības spēkam
  • Luteriskās ticības apliecības

Ienāc

  • Reģistrēties
  • Aizmirsi paroli

Pēdējie komentāri

  • gviclo: “Es domāju, tas ir dēļ Kristus vārdu interpretācijas un konkrētās baznīcas tradīcijas. Ar cieņu, gviclo”
  • Janis Karklins: “Tādēļ, katram no mums vajadzētu ņemt vērā, kas ir mūsu influenceris. Ja kāds sacīs – Es sekoju tikai Jēzum –…”
  • jean: “Patika doma, ka protestanti atmetot Jaunavas Marijas pareizo godināšanu, ir atmetuši arī tās cēlās sievišķīgās īpašās īpašības sievietēs -- jaunavību,…”
  • jean: “Pagājušā nedēļā 25. martā bija Marijas pasludināšanas diena (misūrieši gan raidījuma nosaukumā ielikuši Tā Kunga pasludināšana, kas bija patiesais iemesls,…”
  • gviclo: “Jauki. Variet palasīt e-refleksijas un arī pilnīgi atklāti. Būs interesanti, ja tas raisīs kādu diskusiju. Svētīgu Kristus augšāmcelšanās laiku. Ar…”

Līdzīgās e-publikācijas

  • Nosoda labklājības Evaņģēliju
  • Bailes no jaunajām pasēm
  • Mazi bērni ar sakramentu top uzņemti baznīcā
  • Gals klāt
  • Krievijas varas institūcija draud e-BAZNĪCAi
  • Posts Lutera Faniem
  • Krāpšanas afēra ar Pestītāja statuju
  • Aktuālākie
  • Komentētākie
  • mirsana_un_nave Miršana un nāve
    • e-refleksijas

    Miršana un nāve

  • Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji
    • e-apceres

    Patiesie Debesu Valstības atslēgu turētāji

  • Kristības pestīšanas spēks Kristības pestīšanas spēks
    • e-refleksijas

    Kristības pestīšanas spēks

  • Ticība nekad nav viena Ticība nekad nav viena
    • e-apceres

    Ticība nekad nav viena

  • Tiek veidota milzīga Jēzus statuja Tiek veidota milzīga Jēzus statuja
    • e-ziņas

    Tiek veidota milzīga Jēzus statuja

  • Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem
    • e-refleksijas

    Ieteikumi LELB Satversmes Preambulas grozījumiem

  • Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”
    • e-ziņas

    Doma baznīcā saimnieko “Jaunā Paaudze”

  • Kas ir Svētais Gars?
    • e-mācība

    Kas ir Svētais Gars?

  • Nozīmīgs notikums
    • e-ziņas

    Nozīmīgs notikums

  • Tim Minchin: Pope Song
    • e-mūzika
    • e-video

    Tim Minchin: Pope Song

RSS e – POLEMIKA

  • Par LELB arhibīskapa kalpošanas laiku
  • Bībeles stunda tiešsaistē
  • Latvietis ir katrs Latvijas pilsonis (vai cit-valodīgi runājošie ir lojāli latvieši?)

RSS Dieva vārds katrai dienai

  • Ps.5:12
    Lai līksmojās iekš tevis, kas tavu vārdu mīļo.

Animācijas filma

e-BAZNĪCĀ

  • e-apceres
  • e-aptaujas
  • e-audio
  • e-bildes
  • e-intervijas
  • e-joki
  • e-lūgšanas
  • e-mācība
  • e-mūzika
  • e-paziņojumi
  • e-poēzija
  • e-raksti
  • e-refleksijas
  • e-sprediķi
  • e-video
  • e-ziņas

Birkas

animācijas filma ASV Bauslības un Evaņģēlija noslēpumi Bībele Dienišķo lūgšanu gads Dienišķā maize Dieva Dēls Dieva mīlestība Dieva vārds Dieva Vārds katrai gada dienai Dieva žēlastība Dzīvības ceļš e-baznica.lv Es gribu dzīvot šīs dienas ar Tevi Evaņģēlijs grēks grēku piedošana interesanti fakti Jēzus Kristus Kristība Kristīgā dogmatika Kristīgā dzīve kristīgā mācība kristīgā mūzika Kristīgās ētikas un morāles rokasgrāmata kristīgā ētika Lasāmviela ticības spēkam Lutera citāti lūgšana Mazā katehisma skaidrojums Mārtiņš Luters Par kristīgās ticības apliecinājumu par lūgšanu Piecas minūtes kopā ar Luteru Pāvila vēstules galatiešiem skaidrojums reliģiozā pasaule Svētais Gars Svētais Vakarēdiens Svētie Raksti Svēto Rakstu apceres katrai dienai ticība ticības realitāte Ticība un dzīve Tēvreize velns
  • Aleksandrs Bite
  • Dītrihs Bonhēfers
  • Mārtiņš Luters
  • Georgs Mancelis
  • Ilārs Plūme
  • Markku Särelä
  • Karls F. V. Valters
  • Hermanis Zasse
  • Draugiem
  • Facebook
  • Twitter
  • Instagram
  • Telegram
  • RSS
  • e-PASTS
Pārpublicējot obligāti jānorāda atsauce. Visas tiesības patur :: e-BAZNICA :: © 2007-2021