Kristus nāve izpērk un atceļ viņu grēkus
“Jo Kristus mīlestība mūs vada, kad tā spriežam: tā kā viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši.” (2.Kor.5:14-15)
Daži cilvēki tiešām tā domā, bet racionālisti patiesi māca, ka Kristus nomira par visiem tikai tādā nozīmē, ka Viņš nomira par Savu mācību visu cilvēku labumam. Viņi apgalvo, ka iemesls tam ir tāds, ka Kristus vēlējās dot visiem cilvēkiem piemēru, ka arī viņiem vajadzētu visu paciest, un nevis atteikties no tikuma un patiesības. Bet, kā Svētais Pāvils saka šodienas tekstā, Dievs Kristus nāvi uztver tā, it kā visi būtu miruši paši. Viņa nāve bija aizstājoša nāve par visiem cilvēkiem un visu cilvēku vietā. Šī nāve izpērk un atceļ viņu grēkus. Tā ir kā parāda samaksa, jo, kad viens cilvēks samaksā par visiem, neviens nepaliek parādnieks.
Šis teksts satur tik patīkamu patiesību un tik bagātu prieku, ka mēs nevaram beigt par to runāt. Cilvēks var sev teikt, ka viņš ir grēcinieks un ka grēkam sekos sods, jo Dievs ir taisnīgs. Pat pirms pirmā grēka Viņš draudēja, ka tajā dienā, kad cilvēks pārkāps Viņa bausli, viņam būs jāmirst. Uz šādu prātuļošanu Pāvils atbild: “Nē! Tu netiksi sodīts, jo tu jau esi izcietis savu sodu. Tu nemirsi grēcinieka nāvē, jo tu jau esi miris šajā nāvē!” Tad cilvēks varētu atbildēt: “Kad tad es esmu sodīts? Un kur es miru grēcinieka nāvē?” Apustulis sniedz atbildi mūsu tekstā. Pēc tam, kad Kristus nomira par visiem, visi tiek uzskatīti par mirušiem. Tas, ko dara aizstājējs vai galvotājs, tiek uzskatīts kā kaut kas, ko būtu darījuši tie, kurus viņš pārstāv. Pēc tam, kad Kristus nomira un nesa Bauslības noteikto sodu par visu cilvēku grēkiem, Bauslība, kas draudēja grēciniekam, Viņā tika piepildīta. Līdz ar to visi jau ir samaksājuši sodu, kam vajadzēja sekot viņu grēkiem. Dieva priekšā tagad ir tā, it kā visi jau būtu miruši nāvē, uz kuru viņi bija notiesāti. Spriedums jau ir izpildīts visos un ir atcelts, un katrs grēcinieks tagad ir atkal brīvs. Kā Pāvils saka citur: “Jo, kas nomiris, tas ir atbrīvots no grēka.” (Rom.6:7) Ikviens, kurš ir izcietis nāves sodu, ir samaksājis arī cenu par saviem grēkiem un ir atjaunots stāvoklī, kādā viņš bija pirms grēkošanas.
Ja cilvēks neatlaidīgi jautā, ko viņam vajadzētu darīt, lai izpirktu savus grēkus, atbilde ir: “Vairs nekas. Jo par tevi jau ir samaksāts. Jo ir rakstīts: “Ja Viens nomira par visiem, tad visi ir miruši.” Kā tad nu ar izlīgšanu ar Dievu un pestīšanu? Vai cilvēkam ir kaut kas jādara, lai sasniegtu šos svētīgos mērķus? Atkal atbilde ir: “Nekas vairs nav jādara. Tev tikai jātic, ka, tā kā Viens ir miris par visiem, tātad visi ir miruši. Tu esi samaksājis savu parādu Dievam, un tāpēc tu esi attaisnots. Tavi grēki ir piedoti, un kur ir grēku piedošana, tur ir arī dzīvība un pestīšana.”
Cik daudz patiesa prieka mīt šodienas lasījuma vārdos!
Ieskaties