Kā sagatavot ceļu Tam Kungam savā sirdī?

“Saucēja balss tuksnesī: sataisait Tam Kungam ceļu, darait līdzenas Viņa tekas.” (Mk.1:3)

Dieva Adventa laika aicinājums “Sataisiet Tam Kungam ceļu” mūs, nabaga grēciniekus, pamāca un liek mums vēlēties svinēt priecīgo Ziemassvētku laiku. Nevis tas, kurš ir paēdis, bet tikai tas, kuru ir mocījis izsalkums un slāpes, var no sirds priecāties, kad viņam tiek piedāvāts ēdiens un dzēriens. Nevis tas, kuram viss ir labi, bet tikai tas, kurš sāpīgi izjūt savu slimību, var no sirds priecāties, kad viņam rada pārliecību, ka viņš drīz kļūs vesels. Nevis tas, kurš ir brīvs, bet tikai tas, kurš zina, ka atrodas cietumā, var no sirds priecāties, kad tiek pasludināts, ka viņš ir brīvs. Nevis tas, kurš ir bagāts, bet tikai tas, kuru nomāc un biedē viņa parādi, var no sirds priecāties, dzirdot, ka šie parādi ir samaksāti. Gluži tāpat tikai tas, kurš skaidri saprot, ka ir nabaga pazudis grēcinieks, var no sirds priecāties, dzirdot, ka grēcinieku Pestītājs ir atnācis.

Ja cilvēks vēlas atzīt sevi par nabaga grēcinieku un sagatavot ceļu Tam Kungam, ar ko viņam būtu jāiesāk? Neviens to nevar izdarīt pats. Vispirms viņam ir jāpaņem rokā svētie desmit baušļi, klusi jāieskatās šajā spožajā spogulī un jāpārbauda visa sava dzīve un sava būtība saskaņā ar tiem. Viņš apstājas pie katra baušļa un saka pie sevis: “Dievs šeit ir to pavēlējis. Vai esmu tā darījis? Dievs to ir aizliedzis. Vai es to tiešām neesmu darījis?” Tomēr pāri visam viņam jāiedziļinās savā sirdī un jāsaka sev: “Saskaņā ar Dieva pavēli tādai jābūt manai sirdij. Man Dievs ir jāmīl, jābīstas un jāuzticas Viņam pāri visam, un man ir jāmīl savs tuvākais, pat mans ienaidnieks, tāpat kā mīlu sevi. Vai tāda ir mana sirds?” Cilvēks, kurš sevi šādi visā nopietnībā pārbauda, nemēģina sevi ar to maldināt. Viņš neprātīgi un spītīgi necīnās pret Svēto Garu. Tā vietā viņš kopā ar Dāvidu sauc: “Manas vainas mani nomāc, tās nav pārredzamas; to ir vairāk kā matu uz galvas.” (Ps.40:13)

Tomēr Tā Kunga ceļa sagatavošanā ir daudz vairāk nekā šis. Daudzi atzīst, ka viņu grēki ir neskaitāmi, un tomēr viņi nav nabagi grēcinieki. Cilvēkam ir arī pareizi jāsaprot, ar ko Dievs draud visiem Viņa baušļu pārkāpējiem. Tas ir tas, ko Viņš saka: “Es, Tas Kungs, tavs Dievs, esmu dusmīgs (greizsirdīgs) Dievs, kas tēvu grēkus pie bērniem piemeklē līdz trešam un ceturtam augumam (paaudzei) …” (2.Moz.20:5) Dievs runā arī caur Mozu: “Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos nepilda!” Un visa tauta lai saka: Āmen.” (5.Moz.27:26) Ikviens, kurš šos šausmīgos vārdus uztver nevis kā joku, bet visā nopietnībā, tas no sirds izbīsies par saviem grēkiem un sacīs kopā ar Dāvidu: “Jo manas vainas aug pāri manai galvai, to smagums iet pāri maniem spēkiem.” (Ps.38:4)

Ak, svētīgais Adventa laiks, kad cilvēks piedzīvo ko tādu! Gatavojot ceļu Tam Kungam, viņš tad ir kļuvis par nabaga grēcinieku, un viņa sirds vārti ir atvērti, lai Tas Kungs var ienākt ar Savu žēlastību. Viņš tad priecājas par Evaņģēliju, kas ir bagāts ar mierinājumu grēciniekiem, un tad viņš no sirds ilgojas sagaidīt priekpilnos Kristus dzimšanas svētkus.