Jaunā Derība liecina par Jēzu

Jaunās Derības grāmatas nav laikmeta hronika. Tās drīzāk būtu uzskatāmas par aizraujošu liecību, kā Kristus ar Sava dzīvā un spēcinošā Vārda palīdzību izveidoja Savu baznīcu, vienlaikus satriecot Sātanu. Tādēļ arī Jaunās Derības centrā atrodas Jēzus, miesā nākušais Vārds: “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū” (Jņ. 1:14), Jēzus, kurš “sagrauj un izposta” sātana valstību un “uzceļ un dēsta” Savu baznīcu (Jer. 1:10). “Es esmu nomodā par Savu Vārdu,” saka Jēzus, “lai tas piepildītos” (Jer. 1:12).

Pazīstamais Bībeles pētnieks Martins Francmans raksta:

“”Dieva vārds auga augumā” — Apustuļu darbu grāmatā Lūka lieto šo teikumu trīs reizes, tādējādi raksturojot pirmbaznīcas vēstures sākuma posmu (Ap. d. 6:7; 12:24; 19:20). Šie vārdi daiļrunīgi apraksta Bībeles priekšstatu par Dieva vārdu. Pats mūsu Kungs salīdzināja Dieva vārdu ar sēklu, kura tiek sēta, laiž asnus un aug: “Sēkla ir Dieva vārds” (Lk. 8:11). Tā Kunga vārds ir spēcīgs un darbīgs, tas “kļūst stiprs,” kā Lūka to raksta vienā no nule kā pieminētajām Rakstu vietām (Ap. d. 19:20). Pāvils raksta, ka Evaņģēlijs nes augļus un pastāvīgi aug (Kol. 1:6), Savukārt Pēteris runā par “dzīvo un paliekamo Dieva vārdu” kā par “neiznīcīgu sēklu” (1. Pēt. 1:23).

Tādēļ “dzīvais un spēcīgais” Dieva vārds (Ebr. 4:12) ir vēsturisks spēks; tas “turpina Savu gaitu” pasaulē un “manto godu” (2. Tes. 3:1) cilvēku vidū konkrētā laikā un vietā; tas ir iepīts pasaules notikumos, saistīts ar pasauli un cilvēkiem. Dieva vārds ir pats Dievs darbībā, jo Dievs nav lektors, bet gan Dievs, “kurš aizvien vēl darbojas,” kā Jēzus sacīja par Savu Tēvu un pats par Sevi, Dēlu (Jņ. 5:17).

Dievs ir visas vēstures Kungs, un Viņš atklājas ar Saviem varenajiem darbiem vēstures gaitā, un Dieva vārds, kuru Viņš liek izteikt saviem praviešiem, interpretē šos darbus un padara tos par paliekošu spēku pasaulē. Viņa darbs ir tik cieši saistīts ar Viņa vārdu, ka gan Vecā Derība, gan Jaunā Derība runā par Dieva dižajiem darbiem vienkārši kā par Viņa vārda darbiem”.