Ilgstošā nenorimšana
Vairs nespēt tikt vaļā no Dieva, tā ir jebkuras kristīgas dzīves ilgstoša nenorimšana. Kas reiz ielaižas ar Dievu, kas reiz ļauj, lai Dievs viņu pārliecina, tas vairs netiek vaļā (Jer.20:7), uz ko Viņš vienreiz ir runājis, tas vairs nevar Viņu pilnībā aizmirst, kopš tā brīža viņu pavada, labajā un ļaunajā. Jo Viņš seko cilvēkam, kā seko ēna.
Un šis ilgstošais Dieva tuvums cilvēkam kļūst par daudz, par lielu, tas iet pāri viņa spēkiem un viņš dažreiz domā: ak, nebūtu es vispār uzsācis ar Dievu!
Tas ir par grūtu.
Viņš sagrauj manas dvēseles mieru un manu laimi.
Un kad viņš domā, ka viņš to nevar panest, viņam jādara tam reiz gals, tad viņš tomēr atkal zina, ka viņš vairs nevar tikt vaļā no Dieva, ar kuru viņš ielaidās, un ļāvās, ka Viņš pārliecina, viņš turpina būt Viņa upuris, Viņa rokās.
Bet tieši šeit, kur kāds domā, ka vairs nespēj ilgāk iet ceļu kopā ar Dievu, jo tas ir par grūtu, un pār katru savā laikā nāk šādi brīži, kur kāds kristietis sabrūk zem Dieva un krīt izmisumā, tur mums par mierinājumu un palīdzību kļūst Dieva tuvums, Dieva uzticība un spēks, tikai tur mēs pa īstam atzīstam Dievu un mūsu kristīgās dzīves jēgu.
Ieskaties