Iekš vienprātības saldas [213]

Dievs svētais Gars, ak pie mums nāc Un mūsu sirdīs mājot sāc;
Nāc siržu s’vetais spožums!
Bez tevis tumsiba tās sedz, Tavs spīdums lai par tām uzlec,
Tu viņu prieks un drošums!
Došu, Spožu
Debešķigu dzīvošanu tu atnesi,
Un kā Tēvs pielūdzams esi.

Tu avots, no ka izcelās Un mūsu sirdīs ieleijās
Tā ticība ar spēku, –
Dod, ka ar Dieva puciņu Šo īsto debes-gudribu
Mēs paturam ar prieku.
Nāci, Māci,
Ka es varu miesu, garu, visai sevi
Padot tev un mīļot tevi.

Pamāci labu padomu. Tavs vārds lai uz to celiņu,
Ko nezinam, mūs vada.
Dod ari pastāvigu prāt’, No tevis mūžam neatstāt,
Kad bēdu-ērkšķi bada.
Vājas Kājas
Stipras dari, – to tu vari, – ka nekrītam,
Bet ar tevi droši mītam.

Lai pilda mūs tavs Dieva spēks, Kad pasau’s miesa, vels un grēks
Nāk dvēseles nonāvēt,
Ka no tev drošinati mēs Tiem varam preti tureties
Un ticigi pastāvēt.
Rādies, Stādies
Bagatigi, patstavigi mums pie rokas,
Ka mēs prieku jūtam mokās.

Tu stipra pils un patvērums, No kā nekas mūs neatstums,
Kad tavā ēnā esam.
Lai tavus vārdus spēcigus, Tos debesigus padomus,
Iekš savām sirdīm nesam.
Tad mēs Paties’
Kristum, savam Pestitajam, dosim godu,
Kas māk glābt un nāks uz sodu!

Tu debes-rasa slacina Mums sirdis un tās atjauna,
Ka mūsu prāts nemaldās,
Ka allažiņ saderamies Un mīlīgi sastopamies
Iekš vienprātibas saldas.
Nīsties, Skaisties,
Brāli skaudēt, brāļam draudēt nepieklājās
Tiem, kas tev tur’ siržu-mājās.

Pēc šķīstības un skaidra god’ Lai dzenamies, un tapēc dod,
Kungs, mūsu garam spēku,
Ka Kristus pēdās staigajam, To nešķīstību neminam,
Nedz kādu kaun’ un grēku.
Pildi, Sildi
Mūsu prātu atjaunatu, lai mēs kopjam
Skaidru sird’ un svēti topam.