Grēkā krišana patiesajā Baznīcā

“Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem, kā ir rakstīts: tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet. – Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. Nekārdināsim To Kungu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām. Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti. Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.” (1.Kor.10:6-11)

Pantā, kas ir tieši pirms šodienas Svēto Rakstu lasījuma svētais Pāvils par israēliešiem saka: “Bet uz lielāko daļu no viņiem Dievam nebija labs prāts, tie ir izdeldēti tuksnesī.” (1.Kor.10:5) Mūsu teksts sākas ar vārdiem: “Tas ir noticis mums par brīdināšanas zīmi, lai mēs neiekārojam ļaunu, kā tie darījuši. ” (1.Kor.10:6) Pēc tam, kad israēlieši bija baroti ar mannu (maizi), kas krita no debesīm, lielākā daļa no viņiem atcerējās daudzveidīgo ēdienu, ko viņi bija baudījuši Ēģiptē. Tad ciešanas, no kurām Dievs viņus bija izglābis, ātri tika aizmirstas, un viņi alkatīgi sauca: “Kas mums dos ēst gaļu? Mēs atceramies tās zivis, ko mēs Ēģiptes zemē par velti ēdām, gurķus, melones, lokus, sīpolus un ķiplokus. Tagad mūsu dvēsele ir pagalam iztvīkusi, jo nav nekā cita kā vien manna mūsu acu priekšā!” (4.Moz.11:4-6)

“Netopiet arī par elku kalpiem kā daži no tiem,” turpina Pāvils. “Kā ir rakstīts: “Tauta apsēdās ēst un dzert un tad piecēlās un sāka diet.” (1.Kor.10:7) Kad Mozus uzkāpa Sinaja kalnā, lai saņemtu Bauslību, un ilgi kavējās, Ārons, sekojot tautas vēlmei, izmantoja šo gadījumu, lai izlietu zelta teļu, tam upurētu un pat pielūgtu. Apustulis piebilst: “Arī nepadosimies netiklībai, kā daži no tiem darījuši un krita vienā dienā divdesmit trīs tūkstoši. ” (1.Kor.10:8) Kad israēlieši tuvojās, moābieši mēģināja viņus pārvarēt, uzaicinot viņus caur savām meitām uz sava elka Baala Peora svētkiem. Ko darīja israēlieši? Aizmirsdami, ka viņiem jābūt svētai tautai, viņi pieņēma šo uzaicinājumu un šajos svētkos tika ievesti apkaunojošā netiklībā par godu elkam. Tā šie neuzticīgie israēlieši tur krita briesmīgā grēkā un kaunā.

Pāvils arī raksta: “Nekārdināsim Kristu, kā daži no tiem darījuši un gāja bojā no čūskām.” (1.Kor.10:9) Israēlieši bija klejojuši gandrīz četrdesmit gadus, visur viņus vadīja Dieva Dēls, patiesā garīgā klints, un visā ceļā viņi bija piedzīvojuši daudzus Dieva spēka un palīdzības pierādījumus. Sasnieguši apsolītās zemes robežu, kur edomieši liedza viņiem iziet cauri savai zemei, ļaudis nekavējoties kurnēja pret Dievu un pret Mozu, sacīdami: “Kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes? Lai mēs mirtu tuksnesī? Mums nav maizes un nav pat ūdens, un mūsu dvēselēm riebj šī bada maize!” (4.Moz.21:5)

Apustulis nosauc vēl vienu grēku: “Nekurniet, kā daži no tiem ir kurnējuši un maitātāja nomaitāti.” (1.Kor.10:10) Kad izlūki, kas tika sūtīti izlūkot apsolīto zemi, atnesa ziņas, ka to apdzīvo varena tauta, kuru būs grūti iekarot, visi israēlieši, lieli un mazi, aizmirsa Dievu un neticībā sauca: “Kaut Ēģiptes zemē mēs būtu nomiruši! Jeb kaut labāk nomirstam te šinī tuksnesī! Un kāpēc Tas Kungs mūs ved uz šo zemi, lai mums liktu krist no zobena, kādēļ arī mūsu sievām un mūsu mazajiem bērniem būs jākrīt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāk, ka mēs grieztos atpakaļ uz Ēģipti?” (4.Moz.14:2-3)

Šeit mēs redzam, kādi briesmīgi grēki – lielāki par pagānu grēkiem – bija nonākuši pat tai draudzē, kurā pats Dievs sludināja ar Savu muti. Kāpēc Dievs ir pieļāvis, ka tas tiek pierakstīts Viņa Vārdā visos laikos dzīvojošajiem? Svētais Pāvils mūsu tekstā mums saka: “Un viss tas viņiem noticis zīmīgā kārtā un ir rakstīts par brīdinājumu mums, kas esam nonākuši pie laika beigām.” (1.Kor.10:11) Tam vajadzētu kalpot kā brīdinājumam mums, lai mūs nesadusmotu grēkā krišana, kas joprojām notiek patiesajā Baznīcā, un, lai mēs neiedomātos, ka šī iemesla dēļ tā ir kļuvusi par viltus Baznīcu. Tā paliek kā patiesā Baznīca, kamēr vien tajā tiek sludināts Dieva tīrais vārds un Sakramenti tiek izdalīti saskaņā ar Viņa iestādījumu.