Grēkā krišana

Pirmie cilvēki pēc radīšanas bija līdzīgi Dievam, jo tie bija radīti pēc Dieva tēla un līdzības (1.Moz.1:26).

Tas nenozīmē, ka tiem būtu piemitušas visas Dieva īpašības. Tie nebija visuresoši un visspēcīgi, bet pēc savas dabas tie bija līdzīgi Dievam. Viņi bija spējīgi pildīt Dieva pavēles un nepazina grēku. Tādēļ arī Viņi negrēkoja. Pretējā gadījumā viņi būtu par to pilnā mērā atbildīgi, kā rakstīts Dieva vārdā: “Tu mirdams mirsi” (1.Moz.2:15-17).

Sākumā arī visi eņģeļi bija labi viss radītais bija labs (1.Moz.1:31). Taču gan eņģeļi, gan cilvēki tika pārbaudīti. Proti, tiem bija ļauts izvēlēties starp paklausību un nepaklausību Dievam. Grēkā krišana sākās ar viena eņģeļa krišanu, kuram sekoja citi. Svētajos Rakstos ir norāde, ka pirmās grēkā krišanas cēlonis bija augstprātība un lepnība (1.Tim.3:6; Jes.14:13-14). Tam sekoja “karš debesīs” (Atkl.12:7-9). Kopš tā laika “velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt” (1.Pēt.5:8). Pirmām kārtām, viņa dusmas ir vērstas uz Dievu, bet, tā kā Dievam nodarīt nekādu ļaunumu viņš nevar, tad savus uzbrukumus viņš vērš pret cilvēku (1.Moz.3:1-24).

Grēkā krišana ir izšķirošs moments cilvēces vēsturē. To var salīdzināt vienīgi ar diviem citiem lieliem notikumiem – pasaules radīšanu un pestīšanu caur Kristus ciešanām, nāvi un augšāmcelšanos. Grēkā krišanas notikums ir būtisks kristīgās ticības izpratnē, jo tas paskaidro gan to, kā tas notika, gan arī to, kāds ir cilvēka stāvoklis pēc grēkā krišanas. Cilvēks veltīgi pūlas paslēpties no Dieva (Ps.139:1-12). Tas ir vismuļķīgākais, ko viņš var darīt. Kad viņš saprot, ka to nespēj, viņš sāk meklēt attaisnojumus savai rīcībai (1.Moz.3:9-13). Beigu beigās, kā vienīgo atbildīgo par grēkā krišanu viņš vaino Dievu, tāpēc ka viņš ir radījis abus cilvēku un kārdinātāju. Bībelē aprakstīto notikumu patiesīgumu mēs atklājam, ja vērojam mūsdienu cilvēku izturēšanos pret Dievu un vienam pret otru.

Dažādās reliģijās ir doti dažādi skaidrojumi nāves pastāvēšanai. Vienīgi kristietība māca, ka nāve ir tieši saistīta ar cilvēka grēkā krišanu (1.Moz.2:1-7; 5:5), Nāve nav, kā daudzi to uzskata, kaut kas “dabisks”. Tā ir pretdabiska; pilnīgi pretēja tai sākotnējai dabai, ko cilvēkam devis Dievs. Nāve atnāca caur viena cilvēka grēkā krišanu, un ir tikai viena cilvēka – Jēzus Kristus, mūsu Kunga – uzvarēta (Rom.5:12; 6:23).