Grēcīgā samaitātība

Psalmu grāmatā ir divas vietas, kas pauž lielās patiesības par pasauli, kāda tā ir. Pirmā ir 24. psalmā:

„Tam Kungam pieder zeme un viss, kas to piepilda, zemes virsus un viss, kas uz tā dzīvo.”

Otrā vieta ir 14. psalmā:

„Tas Kungs skatās no debesīm uz cilvēku bērniem un raugās, vai jel kāds ir sapratīgs un meklē Dievu. Bet viņi ir novirzījušies, visnotaļ izvirtuši; nav neviena, kas dara labu, it neviena.”

Tāda ir divkāršā patiesība par šo pasauli; tā ir Dieva radīta, mīlēta, uzturēta, ik brīdi atkarīga no Viņa. Bet vienlaikus tā ir pretnieciska Dievam, vainīga Viņa priekšā un savas atkrišanas dēļ tā ir nonākusi zem Dieva dusmības. Tādēļ it visur pasaulē ir manāmas Dieva un Viņa gribas atstātās pēdas, taču vienlaikus jāatzīst, ka šī pasaule ir Dieva radības izkropļota, Dieva zaimošana un nerimtīga, kaislīga dumpošanās. Pasaule nekad nespēs izvairīties no savas atbildības Dieva priekšā. Viņš ir un paliek pasaules Valdnieks. Taču diemžēl pasaule ir izvēlējusies sev citu kungu un nonākusi viņa valdīšanā. Šis cits, Dieva mūžīgais ienaidnieks un pretinieks, var norādīt uz pasauli un sacīt Dieva Dēlam: pasaule ir nonākusi manā valdīšanā un es varu to dot, kam vēlos.

Šai Dievam naidīgajai pasaules varai ir slepens sabiedrotais ikvienā cilvēkā. Ikvienai jaunai cilvēka dzīvībai jau kopš dzimšanas ir ķīlas zīme. Šim ienaidniekam nav jānāk aizvien no jauna kā kārdinātājam paradīzē un jācenšas novirzīt cilvēku uz cita ceļa. Tam ir vienīgi jāmobilizē tas, kas cilvēkā jau ir. Traģiski, bet fakts, ka grēkot bērnam nav jāmācās. Arī pieredzējušiem kristiešiem atkal un atkal ar rūgtumu jāpiedzīvo, ka tieši viņu sirdī mīt vislielākais ļaunums. Virspusīgi un vieglprātīgi cilvēki bieži iedomājas, ka, pat par spīti visiem viņu grēkiem, tiem tik un tā ir laba sirds. Savos grēkos un kļūmēs viņi labprāt vaino apstākļus, grūto bērnību, situāciju darbā vai sabiedrības negācijas. Taču kailā patiesība ir tieši pretēja. Jēzus saka: no sirds iziet ļaunas domas – nešķīstība, zādzība, slepkavība, laulības pārkāpšana, mantrausība, nodevība, izlaidība, skaudība, zaimi, augstprātība, nekaunīga uzvedība. Tas viss nāk no cilvēka iekšienes uz āru un padara cilvēku nešķīstu.

Mēs jau iepriekš minējām abas mūsu esamības pamatpatiesības: mēs visi esam Dieva radīti un visi grēka sagūstīti. Abas šīs patiesības attiecas uz visiem cilvēkiem – bez izņēmumiem. Viņi var domāt un ticēt, kam vien vēlas, tie var runāt vienalga kādā valodā un būt ar tumšu vai gaišu ādas krāsu; tie visi ir Dieva radīti (un tādēļ atbildīgi Dieva priekšā), un tie visi ir grēcinieki. Te nav nekādas atšķirības un neviena izņēmuma. Te valda pilnīga vienlīdzība.

Tādēļ arī Kristus vēsts skan visiem cilvēkiem: „Atgriezieties!” Tas ir pirmais un nenovēršamais, kas Dievam sakāms grēkā kritušajam cilvēkam. Atgriezies! Te nav nekādas atšķirības un nav izņēmumu, jo tas attiecas gan uz klaidoni, gan uz cienījamu pilsoni, gan uz komunistu, gan uz mācītāju, gan uz skolēnu, gan uz karavīru: atgriezieties!

Tāpēc visiem bez izņēmuma ir jāatgriežas un jānožēlo šis lielais dumpis pret Dievu, jāpārstāj dzīvot pretniecībā un jābeidz izlikties par neatkarīgiem, bet jānododas Viņam paklausībā, jāatzīst savas kļūdas un jānāk pie atziņas, ka Dievam vienmēr ir taisnība. Atgriezieties! Jeb, citiem vārdiem sakot: nožēlojiet savus grēkus!