Godāt savus vecākus un kungus

Vaicāsim, ko nozīmē tēvam un mātei izrādāmais gods jebšu kā vecāki ir jāgodā? Mārtiņš Luters atbild pavisam īsi, bet saturīgi: mēs “tos godā turam, tiem kalpojam un paklausām, tos mīlam un cienām”.

Šim īsajam un skaidrajam izklāstam varam pievienot arī mūsu Pestītāja vārdus: “..dari to un tu dzīvosi” (Lk.10:28), proti, ka šādu godāšanu pavadīs ilgs un laimīgs mūžs virs zemes.

Savi vecāki mums ir jātur cieņā vienmēr. Tas vislabāk atbilst baušļa pavēlei godāt, jo godāšana ir tiešs pretstats nievāšanai. Jau iepriekš minējām iemeslu, kāpēc mums savi vecāki un kungi ir ne tikai jāmīl, bet arī jāizrāda tiem cieņa, proti, tāpēc ka Dievs pēc Sava labā prāta tos ir cēlis tik augstu, ka ar viņu starpniecību Viņš pats valda pār mums,

Kas nicina un nievā savu tēvu vai mati, savus vadītājus vai skolotājus, savus saimniekus vai saimnieces, tas nievā un nicina pašu Dievu. Mārtiņš Luters saka, ka tēvā un mātē Dievs ir licis Savu apslēpto majestāti. Tāpēc nostāties pret viņiem nozīmē nostāties pret Viņa paša majestāti, svēto un augsto Dievu.

Kaut mēs to saprastu! Kaut mūsu acis atvērtos un mēs sajustu Viņa apslēpto majestāti un sāktu to godāt! Tas radītu mūsos vēlmi godāt savus vecākus un kungus. Nepiedauzīsimies pie sava tēva un mātes, savu vadītāju un skolotāju vājībām un trūkumiem – nepiedauzīsimies pie viņu personas, jo Dievs tiem ir piešķīris augstu amatu un šī amata dēļ mums jāparāda tiem cieņa un gods!

Starp citu, arī Pāvils un Pēteris savulaik aicināja pakļauties, cienīt un godāt pagānisko un bezdievīgo valdību, “jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas” (Rom.13:1). Un, tā kā mums ir jāgodā pat bezdievīga valdība, ja, pagāniska valdība, tas liecina par to, ka mums katrā ziņā ir jāgodā arī savi dabiskie vecāki – pat tad, ja viņi ir ne tikai maldīgi cilvēki, bet arī pilnīgi bezdievji. Lai arī daudz kas viņos nav pieņemams, tomēr viņi ir tavi vecāki, kas pēc miesas un Dieva baušļa ir likti pār tevi un tāpēc godājami.

Tu nedrīksti liegt tiem cieņu un godu tāpēc, ka esi bagātāks, gudrāks un augstāk stāvošs. Viņi ir tavi vecāki, bet tu – viņu bērns. Jo bagātāks, gudrāks un varenāks esi, jo labprātīgāk tev viņi jāgodā. Vecāki arvien ir bijuši tavu panākumu iemesls, kaut ar to vien, ka Dievs caur viņiem tev ir dāvājis miesīgu dzīvi. Izrādīt tiem cieņu ir goda lieta, bet nicināt ir tavs lielākais kauns, kā sacīts Sīraha grāmatas 3. nodaļā. Tādēļ, cik vien iespējams, tiecies turēt savus vecākus augstā goda, jo, kas godā savu tēvu, tas gūs prieku no saviem bērniem un, kad tas lūdz, viņa lūgšana top paklausīta. Kas godā savu tēvu, tas dzīvos ilgu mūžu.