Filmas “Exodus: Dievi un Valdnieki” skatīšanās
Noklausies šo e-publikācijue-BAZNiCAs e-ntuziastu kolektīvs, pieaicinot Indrex, devās uz leģendārā režisora Ridlija Skota episkās drāmas “Exodus: Dievi un Valdnieki” Latvijas pirmizrādi Kino Citadele.
Neskatoties uz to, ka filmas pasaules pirmizrāde bija nedēļu ātrāk, “Exodus: Dievi un Valdnieki” reklāmas radīja zināmu intrigu.
Šī nebūt nav pirmā Holivudas filma, kas mēģinājusi ekranizēt Bībelē aprakstītos notikums, tāpēc tas radīja papildus interesi un vēlmi noskatīties, cik autentiski kino veidotājiem būs izdevies atspoguļot Mozus dzīves notikumus.
Roberto, talyc, gviclo un Indrex kopīgi devās uz Forum Cinemas kinoteātri, lai savām acīm skatītos mākslas filmu, kura mēgina atklāt laikus, kad cilvēki valdīja kā dievi un viens tika izraudzīts, lai mainītu pasauli.
e-ntuziasti vienojās, ka, lai atsvaidzinātu Otrās Mozus grāmatas tekstu, pirms kinolentes noskatīšanās tā būtu jāizlasa, un ka pēcāk atsaucēs dalīsies ar iespaidiem par redzēto.
Laba filma, ja neņem vērā, ka šis ir viens no negantākajiem Bībeles notikumu atstāstiem. Fakti šķietami reāli, bet to interpretācija nelietīgi sagroza patieso ainu. Cits dievs – izdomātais tiek uzburts/izlikts skatītāju vērtējumam.
Mākslinieciskais noformējums, tērpi un dekorācijas – viss ļoti labi, tā pat arī ar skaņu, specefektiem un aktierspēli viss vislabākajā kārtībā. Tiešām, ņem tik un baudi, tikai ja to darīsi bez “filtra” (t.i. bez svaigi pārlasītas 2.Mozus grāmatas pieredzes), nebrīnies, ka tiec autoru sofistiskās atziņas saindēts.
Ļoti reālistiska, pateicoties mūsdienu kino ražotnes iespējām, un sižets tiešām gluži kā no 2.Mozus grāmatas, taču kopējā bilde man atgādināja nepareizi saliktu puzli. [Līdzīgi kā velns Ēdenes dārzā Ievai sagrozīja prātu sākot ar pus-patiesību līdz līganai pārejai uz klajiem meliem, tāpat šeit mūsu ēdienkartei tiek piedāvāts kārtīgs ‘true/false’ cauraudzis.
Filmas veidotāji acīmredzami vēlējās parādīt, ka Mozus esot bijis šiziķis.
Negadījuma rezultātā (dabūdams ar akmeni pa galvu) Mozus sāk redzēt degošu krūmu kas vēlāk manifestējas par mazu zēnu, kas viņam liek darīt visādas lietas.
Jā, un Dievs uz Mozu runāja tieši nevis caur eņģeli [pie kam maz ticams, ka Dieva eņģelis tiktu sūtīts nepilngadīga puišeļa izskatā, jo visur citur kur Rakstos Eņģeļi cilvēkiem parādījušies, tie ir tāda paskata, ka pirmais, ko tiem uzrunātajam nākas teikt ir: “Nebīsties!” – proti tam drīzāk būtu jālīdzinās varenam karavīram].
Bet oki, pat ja teiktum, ka grūti mākslas filmā vizualizēt to kā Dievs runā (jo Viņš taču nevienam cilvēkam neļauj skatīt savu vaigu), tad tas, ko Dievs Mozum saka takš būtu bijis jāatstāj nesagrozīts.
Patiešām vērienīga filma action žanra cienītājiem, kur svarīgākais ir darbība kā tāda, bet saturs…nu, par saturu var parunāt pēc tam.
Kad visnotaļ nopietni sataisās uz satura apspriešanu, izrādās, ka lāga nav, ko apspriest. Ek, nav satura. Ir tikai pašas nepieciešamākās vēsturiskās piesaistes.
Ridlijs Skots kārtējo reizi visus ir piečakarējis.
Varu piebilst, ka šis kino bija laba laika pavadīšana.
Pozitīvais bija tas, ka tika paradīta notikumu attīstība, kas noveda līdz jūdu iziešanai no Ēģiptes. Tā kā Bībeles stāsta precīzu attēlošanu nebiju gaidījis, tad rezultātā biju pat patīkami pārsteigts. Sākumā domāju kā Mozus uzstājīgi tiks pasniegts kā “viņš, kurš izmainīja pasauli,” tomēr svaru kauss, visamz manā skatījumā, nosvērās par labu, ja ne tieši Dievam, tad tomēr kādam augstākam spēkam.
Ar zināmu humoru bija pasniegti kāda “Bībeles kritiķa” centieni racionāli izskaidrot mocības, kas skāra ēģiptiešus. Viņš ātri nonāca līdz karātavām.
Kā lielāko un bīstamāko mīnusu jāmin to, ka kino tomēr lietoja Bībeles grāmatas nosaukumu Exodus, kas nezinātājam tiešām varētu likt secināt, ka pēc galvas traumas trimdā dzīvojošais Mozus sāk redzēt halucinācijas, kas sakrīt ar laiku, kad Ēģipti skar racionāli izskaidrojamas stihijas un epidēmijas. Šeit es domāju nevis to, kas tika noklusēts no Svēto Rakstu vēsts, bet gan tās mazās ainiņas, notikumiņi un interpretācijiņas, kas tika piedomāti klāt, lai sekojošais nebūtu stāsts par Dievu, bet gan par Mozu un apstākļu sakritību.
Domāju, šie centieni visu padarīt izskaidrojamu pat tad, ja Dievs tiešām būtu nevis iejaucies tieši, bet radījis apstākļu sakarības, ir velnišķi. Šajā gadījumā tiek atstāta vieta šaubām – bet, ja nu tiešām pasaule radās nejauši.
p.s. Pirms došanāms uz šo filmu jāizlasa Otrā Mozus grāmata līdz 14. nodaļai.
Ar cieņu,
gviclo
Cik esmu pamanījis – filmu režisoriem ir ļoti grūti atspoguļot grāmatās sarakstīto… kur nu vēl Bībeles notikumus.
Nesen skatījos leģendāro filmu “Jēzus”, kas esot Lūkas evaņģēlija ekranizējums, un ticiet vai ne, vairākas vietas netabilda Svēto Rakstu tekstam…
Nu jā, viena lieta ir tas, ka grūti (un tas būtu gana labi saprotams, ja būtu redzams, ka ir centušies pēc labākās sirdsapziņas… un notikums atspoguļots kā parādāmi labākais iespējamais variants)
Otra lieta ir gribēšana parādīt šo vai to (un tas principā jau ir mācības jautājums … tad notikumi tiek atspoguļoti konkrētās izpratnes mērcē)