Esi piesardzīgs, lai nekļūtu pārdrošs

“Tādēļ, kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” (1.Kor.10:12)

Mēs varētu iedomāties, ka israēliešiem tuksnesī vajadzēja būt pēdējiem cilvēkiem, kas krīt grēkā un neticībā. Jo Ēģiptē tieši viņu labā Dievs veica pārsteidzošas un arī briesmīgas zīmes un brīnumus, lai liktu faraonam viņus atlaist. Viņš pašķīra Sarkano jūru, lai viņi varētu šķērsot to ar sausām kājām un aizbēgt no tiem, kas viņus centās noķert. Tad Viņš iznīcināja viņu varenos ienaidniekus jūrā. Kā ērgļu spārnos, Dievs tos nogādāja brīnišķīgajā zemē, kas tika apsolīta viņu tēviem. Dievs tos dienā redzami pavadīja mākoņa stabā un naktī uguns stabā. Dievs lika mannai krist no debesīm un tad atsūtīja paipalu barus, lai viņiem būtu, ko ēst, un viņš remdēja viņu slāpes, brīnumainā kārtā liekot ūdenim izplūst no sausas klints un tad rūgto ūdeni pārvēršot salda ūdens jūrā. Pats Dievs nolaidās uz Sinaja kalna ugunī, un ar Savu balsi Viņš runāja, starp zemestrīcēm un bazūnes skaņām, Savus svētos baušļus visai tautai dzirdot. Dievs atvēra zemi, un Koraha pulka ļaudis, kas bija izaudzinājuši praviešus, kas vērsās pret Mozu, dzīvi nogrima ellē. Vienā naktī Dievs lika Ārona sausajam spieķim ziedēt un nest mandeles kā liecību, ka Ārons ir augstais priesteris, kuru iecēlis pats Dievs.

Pēc visa tā šķiet, ka ir neiespējami, ka tik ļoti labvēlīgi uzlūkoti cilvēki, kurus ieskauj tūkstoš Dieva brīnumu, pat dzīvojot paša Dieva redzamā klātbūtnē, kurus Viņa roka vada kā mīļus bērnus – varētu krist neticībā un grēkā. Neskatoties uz šīm pieredzētajām Dieva brīnuma zīmēm un darbiem, vairums no viņiem nekavējoties piekrita veikt visbriesmīgākos grēkus: sāka skumt pēc dzīves pagāniskajā Ēģiptē, sāka piekopt seksuālās netikumības, kārdināja Dievu un kurnēja pret Dieva svēto un žēlīgo vadību. Pat Ārons, kuram Dievs bija uzticējis augstāko garīgo amatu Savā draudzē, krita briesmīgajā elkdievības grēkā, un pat Mozus sāka sliekties uz šaubām un neticību.

Tad nu uzklausīsim šo brīdinājumu! “Tādēļ,” Svētais Pāvils mūsu tekstā pamāca, “kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.” (1.Kor.10:12) Ja esi pametis šīs pasaules Ēģipti un tagad baudi sadraudzību ar patiesiem kristiešiem, tad tas ir labi priekš tevis. Bet šajā sakarā nekļūsti pārdrošs. Tā vietā ļauj seno israēliešu piemēram kalpot kā atgādinājumam par to, cik viegli ir krist grēkā. Pavisam neilgi pēc tam, kad viņi bija gājuši cauri Sarkanajai jūrai un iegājuši tuksnesī, tad jau nelielas neērtības pamodināja viņos ilgas pēc Ēģiptes gaļas podiem. Ja tu nopietni neuzmanies, nelūdz un necīnies pret savu miesu un asinīm, tad arī tu drīz kļūsi par upuri veltīgajai iekārei pēc šīs pasaules ērtībām un precēm, kuras tev uz brīdi trūks. Kad tas notiks, tu vismaz iekšēji būsi pasaules bērns. Ja tu tagad stāvi pareizajā ticībā un apliecini šķīsto mācību no Svētā Gara dotās dzīvās pārliecības, tad tas ir labi priekš tevis. Bet nekļūsti pašapmierināts. Tā vietā ļauj Israēlam tevi brīdināt. Tiklīdz Mozus aizkavējās Sinaja kalnā, tauta kļuva aizkaitināta un sauca Āronam: “Celies un darini mums kādu dievu, kas būtu mūsu priekšā, jo mēs nezinām, kas ar šo Mozu, šo vīru, kas izveda mūs no Ēģiptes zemes, ir noticis.” (2.Moz.32:1) Ja tu, kas tagad esi stingrā ticībā, neuzmanies un katru dienu necenties stiprināt sevi taisnības ceļā, tu noteikti vari tapt aizvainots un vari pieslieties viltus mācībai, entuziasma un neticības elkdievībai. Atceries Āronu un attiecini viņa piemēru uz sevi. Ja pat viņš varēja atkrist, cik daudz mazāk drošs ir tavs pamats, neatkarīgi no tā, cik ļoti apgaismots tu domā, ka pats esi.

Ja tu tagad ienīsti grēku un nopietni tiecies pēc svētdarīšanas, tad tas ir labi priekš tevis. Bet esi piesardzīgs, lai nekļūtu pārdrošs šajā jautājumā. Ļauj, lai israēliešu piemērs tev ir kā brīdinājums. Kad viņus kārdināja nelietīgas prostitūtas, tad viņi krita maucībā, laulības pārkāpšanā un ieguva seksuāli transmisīvās slimības. Ja tu neuzmanies, nelūdz un nopietni necenties izvairīties no kārdinājuma ceļa, tu vari zaudēt – pēkšņi vai lēnām – nepatiku pret grēku, tāpat kā dedzību pēc svētuma. Kad tas notiek, tu vari ātri iekrist grēkos un visa veida kaunā. Ja tu tagad esi apmierināts ar Dieva vadību, ja esi gatavs visu ciest Kristus dēļ, pat dodot priekšroku nāvei, lai tikai nenoliegtu Dievu, tad tas ir labi priekš tevis. Bet nemēģini tajā rast savu drošību. Drīzāk lai israēliešu piemērs padara tevi vienmēr piesardzīgu. Kad Tas Kungs ļāva Saviem ļaudīm sastapties tikai ar nelielām grūtībām, viņi nekavējoties krita briesmīgā grēkā, kārdināja Dievu un kurnēja pret Viņu. Ja tu cītīgi nelūdz un neuzmani savu sirdi, ja tu katru dienu neņem spēku no Dieva vārda, arī tu tad vari viegli krist izmisumā, kurnēt pret Viņu un beidzot Viņam pat pretoties. “Tādēļ,” kā saka apustulis, “kas šķietas stāvam, lai pielūko, ka nekrīt.”