Es zinu, kas man varēs palīdzēt

“Kādai sievietei, kas jau divpadsmit gadus sirga ar asiņošanu un bija daudz cietusi no daudzajiem ārstiem un iztērējusi visu, kas viņai bija, bet nebija guvusi nekādu labumu, kļuva aizvien sliktāk. Viņa, izdzirdējusi par Jēzu, nāca ļaužu burzmā un no mugurpuses pieskārās viņa drēbēm. Viņa domāja:”Ja vien viņa drēbēm pieskaršos, kļūšu vesela!”” [Mk.5:25-28]

Sieviete tika dziedināta, un Jēzus teica, ka palīdzējusi viņas ticība.

Šis Svēto Rakstu teksts mums īsumā atklāj, kā rodas ticība. Ticība dzimst no dziļa posta.

Sievietei bija kāda nopietna un mokoša slimība. Viss, kas tai piederēja, un visa viņas rocība jau bija atdota ārstiem, tomēr neviens nebija spējis palīdzēt.

Taču šajā smagajā situācijā dzima jauna cerība – sieviete izdzirdēja par Jēzu un Viņa varenību. Ziņas par Jēzu gāja no mutes mutē un izplatījās to cilvēku vidū, kas bija dziedināti. Cilvēki apgalvoja, ka Viņam ir padoms un vara palīdzēt. Un, protams, viņi nespēja klusēt par to, ko bija pieredzējuši.

Kas bija noticis? – Jēzus labā slava slimajā sievietē bija iedvesusi ticības paļāvību. Viņa sev teica: es ticu, ka Jēzus var palīdzēt. Es došos pie Viņa, un, ja vien es pieskaršos Viņa drēbēm, es tapšu dziedināta.

Pievērsīsim tam īpašu uzmanību.

Cilvēkam ir skaidri jāsaprot, kādā postā un nelaimē viņš atrodas, jo ļoti daudzi izmisumā un neziņā klīst apkārt tik ilgi, kamēr neviens viņiem vairs nevar palīdzēt. Tāpat cilvēkam ir svarīgi saprast un atzīt, ka ir arī tik dziļas kaites, ko nespēj dziedināt neviens ārsts.

Vienīgi tad, kad cilvēks pirmoreiz dzird vēsti par Jēzu, viņš nonāk jaunā situācijā. Evaņģēlija vēsts viņa sirdī rada ticības paļāvību – tādu paļāvību, kas mudina Jēzu meklēt.

Visiem Dieva vārda mācītājiem pāri visam ir jāapzinās, ka labākais, ko viņi var darīt uz nāvi slima grēcinieka labā, ir pasludināt viņam visu grēcinieku draugu Jēzu.

Jā, labākais un vienīgais, ko var darīt, atrodoties dziļā dvēseles postā, ir ik dienu vērsties pie Viņa pēc palīdzības.