Es vienmēr zinu, ka taipus mākoņiem spīd saule

“Bet es domāju savās bailēs: “Es esmu atstumts no Tavām acīm!” Bet Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kuru es griezos pie Tevis.” [Ps.31:23]

Mēs ielūkojamies Dāvida sirdī un dzirdam viņa dziļās lūgšanu nopūtas. Aizkustinošā veidā viņš mums atklāj savu ticības cīņu.

Dāvids piedzīvoja smagu satricinājumu un jutās atsvešināts no Dieva. “Es esmu atstumts no Tavām acīm!” – viņš saka. Un Dāvidam bija sajūta, it kā viņš Dievam vairs nerūpētu. – Kur palicis mans Dievs?

Tā savā dzīvē ir jutušies ļoti daudzi kristieši, kuriem licies, ka Dievs viņus ir pametis. Vairs neizjūtot patiesu prieku ticībā Jēzum, viņi izmisumā ir vaicājuši: kas ar mani noticis? Vai es esmu atkritis no Dieva?

Bet Dāvids nepaliek tikai pie savām izjūtām un emocijām, jo viņš pazīst pārliecību, kas ir dziļāka par jekburu nelaimi. Dāvids zina: “Tu uzklausīji manu lūgšanas pilno saucienu, ar kuru es griezos pie Tevis.”

Ticība pazīst ko lielāku un vērtīgāku par sirds izjūtām un emocijām. Lai kādos pārbaudījumos mēs nonāktu, ticība arvien paļaujas un zina, ka Dievs uzklausīs mūsu lūgšanas. Lai gan ne vienmēr mēs to redzam un jūtam, taču ticībā zinām: Jēzus dēļ Dievs mani uzklausīs.

Kā ticība var būt par to pārliecināta tad, kad cilvēka sirds jūt tikai nelaimi? Atbilde ir šāda: ticība turas pie Dieva vārda un apsolījuma, kas vienmēr paliek spēkā. Dievs neatceļ Savus apsolījumus, tāpēc es uz tiem varu droši paļauties. Lai cik ļauni viss izskatītos, es vienmēr zinu, ka taipus mākoņiem spīd saule. Lai cik pazudis un notiesāts es justos, Jēzus dēļ Dievs arvien ir mans mīļais Tēvs, kas pieņem ikvienu, kas nāk Viņa Dēla vārdā.

Ticība mums māca skatīties pāri savām izjūtām un emocijām, saka Luters, un rīkoties līdzīgi kānaāniešu sievai [Mt. 15:21-28]. Iespējams, mums bieži vien šķiet, ka Dieva vienīgā atbilde ir “nē”. Vismaz pārbaudījumu brīžos mēs tā domājam. Taču mums vienmēr ir jāturas pie Viņa dziļā un neizdibināmā “jā”, kas stāv augstu pāri visiem “nē”.

Nekad nezaudēsim savu ticību Dieva vārdam un ļausim Viņam būt mūsu dzīves noteicējam, kuram vienmēr ir taisnība. Dieva priekšā atsauksimies uz Viņa paša vārdiem un nekad neaizmirsīsim Viņa apsolījumus!