Es (Dievs) esmu Tas Kungs!

Dievs, dievi, dievības jau pēc definīcijas ir pārākas par cilvēku būtnes. Tamdēļ cilvēks arī nespēj tos pārveidot nedz ietekmēt. Cilvēka mēģinājumi pašam būt par dievu (būt kā Dievam) ir sākotnējais grēkā krišanas iemesls.

Nav jau cilvēkam daudz tās izvēles dots: Vai nu atzīsti Dievu par Dievu, dodot to godu, kāds Dievam pienākas vai spītētjies un saņem sodu. Vai nu pieņem Dieva svētību un žēlastības dāvanas pazemīgā pateicībā, vai sūksties par saņemtās pārmācības bardzību.

Brīvās izvēles iespēja nedarbojas līmenī: „būs vai nebūs man dievs – to izvēlēšos Es”.
Tas, ko cilvēks var darīt ir mēģināt noskaidrot, kas tad ir viņa dievs. Šeit var palīdzēt formula: „Tas no kā tu sagaidi visu labo un pie kā vērsies savos bēdu brīžos – tas arī ir tavs dievs”. Tava attieksme pret /(attiecības ar) dievu – kā hierarhiāli vis-augstāko personu arī nosaka tavas realitātes scenāriju.

Ja tev ir bargs, dusmīgs un netaisnīgs Dievs, – vis-ticamāk, ka tieši tāda pat ir arī tava sirds. Ja tev ir žēlīgs, mīloš un piedodošs Dievs, – vis-ticamāk, ka Kristus evaņģēlijs jau ir radis mājvietu tavā sirdī.
Palūkosim, kā Bībeles Dievs atklāj sevi savai – no Ēģiptes verdzības atpestītajai tautai:

„Es esmu Tas Kungs!
Ja jūs Manos likumos staigāsit un Manus baušļus turēsit un tos pildīsit, tad Es jums došu lietu savā laikā, un zeme izdos savu ražu, un koki nesīs savus augļus. Un kulšanas laiks sniegsies līdz vīnogu novākšanas laikam, un vīnogu novākšanas laiks sniegsies līdz sējas laikam, un jūs bagātīgi ēdīsit savu maizi un dzīvosit droši savā zemē.

Un Es došu zemei mieru, ka jūs gulēsit bez briesmām; plēsīgos zvērus Es jūsu zemē darīšu rāmus, un zobens arī nepārstaigās jūsu zemi. Un jūs vajāsit savus ienaidniekus, un tie kritīs no zobena jūsu acu priekšā. Pieci no jums vajās simts ienaidniekus, un simts jūsējo vajās desmit tūkstošus, un jūsu ienaidnieki kritīs no zobena jūsu acu priekšā.

Un Es griezīšos pie jums un darīšu jūs auglīgus un jūs vairošu un ar jums nodibināšu Savu derību. Un jūs ēdīsit no veca padoma, un, kad nāks jaunā raža, tikai tad jūs iepriekšējā gada ražu liksit pie malas.

Un Es uzcelšu Savu mājokli jūsu vidū, un Mana dvēsele jūs neniecinās. Un Es staigāšu jūsu vidū un būšu jums par Dievu, un jūs būsit Man par tautu. Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai jūs tur nebūtu par vergiem, un

Es esmu salauzis jūsu jūga kokus un esmu licis jums staigāt ar paceltu galvu.

Bet, ja jūs Man neklausīsit un nepildīsit visus šos baušļus un ja jūs Manus likumus nicināsit un jūsu dvēseles Manas tiesas niecinās, nepildot visus šos baušļus, tad jūs lauzīsit Manu derību. Tad Es jums šādi darīšu:

Es likšu nākt pār jums izbailēm, dilonim un karstumam, kas acis aptumšo un dvēseli nomāc; un veltīgi jūs sēsit savu sēklu, un jūsu ienaidnieki ēdīs jūsu maizi. Un Es dusmās celšu Savu vaigu pret jums, ka jūs tiksit savu ienaidnieku sakauti; un jūsu nīdējiem būs pār jums valdīt no augšas, un jūs bēgsit, kad nebūs neviena, kas jūs vajā. Un, ja jūs arī tad vēl Man neklausīsit, tad Es uzlikšu vēl septiņkārt bargāku sodu jums jūsu grēku dēļ. Un Es salauzīšu jūsu spēka lepnumu un darīšu debesis pār jums kā dzelzi un zemi kā varu.

Un jūs velti šķiedīsit savu spēku, jo zeme neizdos savu ražu, nedz arī tanī zemē koki nesīs savus augļus. Un, ja tad vēl jūs Man turēsities pretim un vēl negribēsit Man paklausīt, tad Es vēl jums uzlikšu septiņus piemeklējumus jūsu grēku dēļ.

Un Es jums sūtīšu mežonīgus zvērus, kas aprīs jūsu bērnus un saplosīs jūsu lopus, un jūsu skaitu samazinās, tā ka jūsu ceļi paliks tukši. Un, ja jūs šo pārmācību dēļ vēl neliksit Manis brīdināties, bet Man tuvosities ar naidu, tad arī Es jums nākšu pretī ar naidu, un Es jūs sitīšu septiņkārt jūsu grēku dēļ. Jo tad Es likšu nākt pār jums atriebības zobenam, kas atriebs Manu derību; un, kad jūs glābsities savās pilsētās, tad Es jūsu vidū sūtīšu mēri un nodošu jūs ienaidnieku rokā. Tad Es jums atņemšu maizi, tikai mazliet jums piešķirot barībai; tad desmit sievas ceps jums maizi vienā krāsnī, un jums jūsu maize tiks katram ar svaru dota, jūs gan ēdīsit, bet nebūsit paēduši.

Un, ja jūs šo pārbaudījumu dēļ vēl Mani neklausīsit un tuvosities Man ar naidu, tad arī Es jums bardzībā turēšos pretī un jūs vēl septiņkārt vairāk pārmācīšu jūsu grēku dēļ.

Un jūs ēdīsit savu dēlu miesas, un jūs ēdīsit savu meitu miesas. Un Es izpostīšu jūsu augstieņu svētnīcas un nolauzīšu jūsu elku stabus; jūsu līķus Es izmetīšu uz jūsu sadauzītiem elku tēliem, un jūs būsit riebīgi Manai dvēselei. Un Es darīšu jūsu pilsētas par postažām un iznīcināšu jūsu svētnīcas, un neodīšu jūsu upuru dūmu patīkamās smaržas. Un Es likšu jūsu zemi tā izpostīt, ka jūsu ienaidnieki, kas tur dzīvos, būs iztrūkušies.

Bet jūs Es izkaisīšu starp citām tautām, un Es izvilkšu aiz jums zobenu no maksts, un jūsu zeme būs pārvērsta tuksnesī, un jūsu pilsētas būs izpostītas. Tad zemei gan pašai patiksies ieturēt savu sabatu pa visu tās izpostīšanas laiku, kamēr jūs esat ienaidnieku zemē; tad zeme ievēros tās sabatus, un tad viņai patiksies tos ieturēt. Visā tai posta laikā viņa ieturēs sabatu, jo tā tos tolaik neieturēja, kā tie bija ieturami, kad jūs tur vēl dzīvojāt.

Un jūsu tautas atlikušajiem Es iedvesīšu sirdīs bailes viņu ienaidnieku zemē, ka birstoša lapa ar savu čaukstēšanu viņus vajās, un tie bēgs, itin kā kad zobens tos vajātu, kaut arī nebūtu neviena, kas tos īsteni vajā. Un viņi cits pār citu klups, itin kā zobena priekšā, kaut vajātāja nebūs, un jums neizdosies piecelties kājās savu ienaidnieku priekšā. Un jūs iznīksit starp citām tautām, un jūsu ienaidnieku zeme jūs aprīs.

Un jūsu pārpalicēji savu grēku dēļ izplēnēs savu ienaidnieku zemēs un arī savu tēvu grēku dēļ tiem kopīgi ir jāiznīkst. Tad viņi atzīs savus noziegumus un savu tēvu noziegumus, tie atzīsies savā svētuma nonicināšanā, kad viņi pret Mani lauza savu uzticību un dusmās turējās Man pretī. Un arī Es tad gāju pret viņiem ar īgnumu, un Es tos izdzinu viņu ienaidnieku zemē, lai tad reiz viņu neapgraizītā sirds kļūst pazemīga un viņu pārkāpumi tiek atmaksāti.

Tad Es pieminēšu Savu derību ar Jēkabu un arī Savu derību ar Īzāku, un Es pieminēšu Savu derību ar Ābrahāmu, un Es pieminēšu to zemi. Bet zeme būs viņu atstāta, un tā labprāt ieturēs savus sabata laikus, kad tā no viņiem ir kļuvusi tukša, bet tiem viņu noziegumi tiks piemeklēti tādēļ, ka viņi bija atmetuši Manas tiesas un ka viņu dvēselēm likās apnikuši Mani likumi. Un arī tad vēl, tiem esot ienaidnieku zemē, Es tos neatmetīšu, un tie Man tiktāl neriebj, lai Es tos pilnīgi izdeldētu un Mana derība būtu ar viņiem pilnīgi jālauž, jo Es esmu Tas Kungs, viņu Dievs.

Un Es pieminēšu viņiem pirmo derību ar viņu vecajiem, ko Es esmu izvedis no Ēģiptes zemes visu tautu acu priekšā, lai Es tiem būtu par Dievu,- Es, Tas Kungs.”

Lūdzu, esiet pazīstami, tāds Viņš ir! Vecās Derības Dievs = tas pats Jaunās Derības Dievs. Dievs nav mainījies gadsimtu griežos, nemainās mūsdienās un nemainīsies rītu. Ja kas var mainīties tad tikai cilvēka atziņa, izpratne un attieksme par/pret Dievu.

Drīkstat lasīt vēlreiz un vēlreiz šo rakstu vietu – tā nemainīsies. Varat piekrist / nepiekrist, aizstāvēt / atspēkot, apsūdzēt to vai priecāties par to -…viss viens – Tā stāv rakstīts! Vēl varat mēģināt pievilkt paralēles mūsdienu realitātei, runājot līdzībās, kur Dieva tauta = Kristus Baznīca, citas tautas un ienaidnieki = pārējās reliģijas un pasaules varenie, Ēģiptes zeme = grēcīgā dzīve vai pasaulīgā lietu izpratne utt., utml.
Vienīgais, nosacījums to darot, – lūdzami …atstājiet “Es” lomu Dievam Tam Kungam.