:: e – BAZNICA ::

Einšteins par reliģiju

Alberts Einšteins ticību Dievam raksturoja kā bērnišķīgu un uzskatīja, ka ebreji nav nekāda izredzētā tauta, teikts vēstulē, kas tiks pārdota izsolē Londonā, paziņoja izsoļu nams “Bloomsbury”.

Relativitātes teorijas tēvs, kura reliģiskā pārliecība arī agrāk izraisījusi daudz diskusiju, šos savus uzskatus paudis 1954.gadā atbildes vēstulē kādam filozofam.

Pats būdams ebrejs, Einšteins teica, ka izjūt dziļas simpātijas pret ebreju tautu, taču sacīja, ka “manās acīs viņiem nav kādas citas kvalitātes kā pārējiem cilvēkiem”.

“Vārds “Dievs” man nav nekas vairāk kā cilvēka vājuma izpausme un produkts, Bībele ir godājamu, taču ļoti primitīvu leģendu apkopojums, kas tomēr ir diezgan bērnišķīgas,” savā vēstulē filozofam Erikam Gutkindam 1954.gada 3.janvārī rakstīja izcilais zinātnieks.

“Nekāda interpretācija, lai arī cik veikla, man nespēs to mainīt,” viņš piebilda laikrakstā “The Guardian” citētajā vēstulē.

Vācu valodā rakstītā vēstule, kas 50 gadus atradusies privātā kolekcijā, ceturtdien tiks pārdota izsoļu nama “Bloomsbury Auctions” rīkotajā izsolē, pastāstīja izsoļu nama rīkotājdirektors Ruperts Pauels.

Tajā zinātnieks, kurš noraidīja uzaicinājumu kļūt par Izraēlas otro prezidentu, noraidīja ideju, ka ebreji ir Dieva izredzētā tauta.

“Man ebreju reliģija, tāpat kā visas citas, ir visbērnišķīgāko māņticību iemiesojums,” klāstīja Einšteins. “Un ebreju tautai, pie kuras es ar prieku piederu un ar kuras mentalitāti jūtu dziļu radniecību, manās acīs nav kādas atšķirīgas kvalitātes no citiem cilvēkiem.”

“Kā rāda mana pieredze, ebreji nav labāki par citām cilvēku grupām,” viņš piebilda.

Agrāk tādi dižā zinātnieka izteikumi par reliģiju kā “Zinātne bez reliģijas ir kliba, reliģija bez zinātnes ir akla” bijuši daudzu diskusiju objekti un tika izmantoti īpaši, lai atbalstītu argumentus par labu viņa ticībai.

Pauels sacīja, ka šī vēstule skaidri atspoguļo Einšteina domas par šo jautājumu.

“Viņš to pasaka pilnīgi skaidri. Viņš nerunā aplinkus,” teica Pauels.